“Orestija ar sievietes sirdi” lugas lasījuma vārdnīca un konspekts
2024. gada 8. martā LJTI organizē itāļu autores Džuzepīnas Norčas (Giuseppina Norcia) lugas “Orestija ar sievietes sirdi” lasījumu, kuru izpilda aktrise Guna Zariņa. Šeit iepazīstinām jūs ar lugas īso, skaidrojošo vārdnīcu un konspektu.
Lugu lasa Guna Zariņa. Lugu latviešu valodā tulkojusi Dace Meiere. Scenogrāfiju veidojusi Sabīne Vernere. Kurators – Žanluka Barbadori (Gianluca Barbadori). Rīko Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar Itālijas vēstniecību, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Pēc lasījuma sarunā piedalās kinozinātniece Inga Pērkone, literatūrzinātnes doktore un dzejniece Anna Auziņa, teātra kritiķe un pētniece Kitija Balcare.
Rakstniece, sengrieķu kultūras pazinēja un popularizētāja Džuzepīna Norča plāno maršrutus, rada dramaturģiju un priekšlasījumus, iedvesmojoties no mītiem un vietām, kam ir veltījusi savus projektus un publikācijas. Viņa jau vairāk nekā divdesmit gadus sadarbojas ar Romas Nacionālo senās drāmas institūtu (INDA), kur tostarp pasniedz antīko dramaturģiju. Norča ir daudzu mītam veltītu grāmatu autore.
VĀRDNĪCA:
Agamemnons – Argosas ķēniņš “ķēniņu ķēniņš”, tas kurš vadīja ahaju (grieķu) armādu karagājienā pret Troju. Aulīdā viņš upurē dieviem savu meitu Ifigēniju, lai flotei būtu labs ceļavējš un tā neskarta varētu turpināt ceļu pāri jūrai.
Klitaimnestra – Agamemnona sieva, Argosas kēniņiene. Viņa nogalina Agamemnonu, lai atriebtu Ifigēnijas upurēšanu.
Orests – Agamemnona un Klitaimnestras dēls, kas nogalina savu māti, lai atriebtu tēva slepkavību. Viņu tiesās Atēnas izveidotais tribunāls.
Elektra – Agamemnona un Klitaimestras meita, atbalsta sava brāļa Oresta plānus atriebties mātei.
Kasandra – princese, Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kas tiek aizvesta uz Argosu kā kara verdzene un Agamemnona konkubīne. Klitaimnestra viņu nogalina.
Atēna – gudrības, militārās stratēģijas (kara) un amatniecības dieviete. Atēna Pallāda ir viena no visvairāk godātajām senās Grieķijas dievietēm, kuras vārdā nosaukta pilsēta; tiesu iedibinātāja, pazīstama kā tēva meita, kas nākusi pasaulē no Zeva pāršķeltās galvas. Šajā darbā atklājas sen aizmirstas Atēnas ģenealoģijas detālās, kas saistītas ar mātes eksistenci.
Apollons – Zeva un Lēto dēls, dievs, kas nesaraujami saistīts ne tikai ar Delfu orākulu, bet arī ar mākslu un medicīnu.
Erīnijas – tumšās atriebības dēmones, vajā tos, kas vainīgi noziegumos pret saviem radiniekiem. Aishila “Orestijas” beigās atriebes dieves kļūst par Eumenīdēm, “labvēlīgajām”.
KONSPEKTS:
Aishila 458. gadā p. m. ē. sacerētā traģēdiju triloģija “Orestija” šajā Džuzepīnas Norčas (Giuseppina Norcia) sarakstītajā versijā ir pasniegta kā monologs “ar sievietes sirdi”.
Stāsts sākas, kad Agamemnons, Argosas ķēniņš, “ķēniņu ķēniņš”, vadot ahaju (grieķu) armādu karagājienā pret Troju, upurē savu meitu Ifigēniju dieviem Aulīdā, lai flotei būtu labs ceļavējš un tā neskarta varētu turpināt ceļu pāri jūrai. Viņa sieva Klitaimnestra, Ifigēnijas māte, ir satriekta.
Pēc 10 gadu ilguša uzvaras kara pret trojiešiem, Agamemnons atgriežas Argosā, paņemot sev līdzi kā kara verdzeni un konkubīni pareģi Kasandru, Trojas valdnieka Priama un Hekabes meitu. Argosas ķeniņiene, viņa sieva Klitaimnestra, nogalina savu vīru, ievīstot viņu viltības tīklā, lai atriebtu viņu meitas Ifigēnijas upurēšanu. Kopā ar Agamemnonu nogalina arī Kasandru.
Agamemnona un Klitaimnestras dēls Orests, kurš uzaudzis tālu no mājām, atgriežas Argosā un (ar māsas Elektras palīdzību) nogalina savu māti, lai atriebtos par tēva nogalināšanu.
Orests tiks tiesāts tautas tribunālā, ko izveidojusi Atēna.
Šeit apsūdzību ceļ Erīnijas, tumšās atriebības dēmones, kas vajā tos, kuri vainojami noziegumos pret saviem radiniekiem; Orestu aizstāv dievs Apollons, un tiesneši ar Atēnas izšķirošo balsi viņu attaisno.
Aishila “Orestijas” beigās atriebes dieves pārvēršas par “labvēlīgajām” dievietēm – Eumenīdēm.
Taču Džuzepīnas Norčas darbs ar to nebeidzas. Kas notiek izgaismotajā Atēnu pilsētā pēc Oresta attaisnošanas? Vai tiesu dibinātāja dieviete patiešām ir sava tēva meita, kas nākusi pasaulē, izšķiļoties no Zeva galvas?
Monologa stāstījums, kas balansē starp izmeklēšanu, drāmu un tiesāšanu, arvien vairāk savijas ar mūsdienu pasaules realitāti, iesaistot tajā arī pašu Atēnu, līdz seko atklāsmes brīdis, kurā liela nozīme ir viņas personīgajam dzīves stāstam, paverot iespēju gluži citai notikumu gaitai.
Luga “Orestija ar sievietes sirdi”, kas iecerēta kā veltījums Pjēram Paulam Pazolīni un satur daudzas atsauces uz viņa darbiem un rakstītiem, tulkotiem tekstiem, sākot ar “Orestijas” triloģiju, pamazām aizved klausītāju līdz pārdomām par mātes lomu un mātbūšanu, ko savos darbos aplūkojušas arī Lūsa Irigraja, Marija Zambrano un Žaklīna Morino.
Ziņa publicēta: 08.03.2024
Rīko Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar Itālijas vēstniecību, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Atpakaļ