Jēdziens “dzīvā māksla” (live art), tam ienākot un nostiprinoties skatuves un performances leksikonos pagājušā gadsimta 70. gados, izmantots, lai aprakstītu daudzveidīgu, bet savstarpēji saistītu māksliniecisku prakšu un metožu klāstu. Grāmata piedāvā kontekstuālu un kritisku ievadu mūsdienu dzīvās mākslas skatuvē Lielbritānijā. Fokusējoties uz nozīmīgākajiem māksliniekiem un kolektīviem, kuru darbs ir bijis būtisks mūsdienu prakses attīstībai, grāmatā tiek apkopoti pētījumi par dzīvās mākslas ainavu Lielbritānijā šodien un izgaismo tās izcelsmi, kā arī sociālo dimensiju un estētiku.