SIF atbalstītā LJTI darbības stiprināšanas projekta izvērtējums

1. Projekta mērķa sasniegšana

Projekta mērķis ir lielā mērā sasniegts – šajā laika posmā stiprināta Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) darbinieku kapacitāte darbā ar kopienām, pilnveidota organizācijas komunikācija un paplašinātas sabiedrības līdzdalības iespējas. Projekta laikā izveidota vai padziļināta sadarbība ar 13 kopienām un 16 nevalstiskajām organizācijām, aktivitātēs iesaistīti 72 dalībnieki, bet organizācijā uzņemti 11 jauni biedri.

Izstrādāta komunikācijas stratēģija un vienotā dizainā pilnveidotas LJTI un festivāla “Homo Novus” mājaslapas, padarot tās pārskatāmākas un ērtāk lietojamas. Abas vietnes kalpo arī kā izglītojošs un uzziņu resurss, kurā regulāri pieejamas publikācijas, sarunas un raidieraksti. To saturu papildina vēstkopas un sociālo mediju komunikācija, iepazīstinot dažādas auditorijas ar laikmetīgās skatuves mākslas procesiem, kopienu iesaisti un līdzdalības iespējām.

Komandas zināšanas komunikācijas jomā papildinātas, piedaloties sabiedrisko attiecību aģentūras prezentācijā, apmeklējot kursus par digitālo reklāmu un konsultējoties ar mediju eksperti Ingu Tauriņu. Šīs aktivitātes palīdzējušas izvērtēt līdzšinējos komunikācijas paņēmienus un mērķtiecīgāk plānot dažādu auditoriju uzrunāšanu. Komunikācijas vadītāja apguvusi efektīvāku digitālās reklāmas plānošanu un izvietošanu, tās sagatavošanā izmantojot arī mākslīgā intelekta rīkus. Iegūtās zināšanas ļāvušas sasniegt līdzvērtīgus reklāmas rezultātus ar mazākiem finanšu ieguldījumiem.

No 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. oktobrim īstenota komunikācijas kampaņa, regulāri un intensīvi publicējot saturu LJTI un festivāla “Homo Novus” sociālo mediju kontos, kurā akcentēta LJTI komandas, tās darbību un zīmola redzamība, iepazīstinot ar skatuves mākslas veidošanas procesiem un kopienu līdzdalības iespējām kultūras norisēs. Esam pilnveidojuši pieeju “Instagram” saturam, kur līdzās informācijai par pasākumiem vairāk atspoguļota organizācijas ikdiena, komandas darbs un cilvēki, kuri veido LJTI norises. Neformālāka un personiskāka komunikācija piesaistījusi tūkstoti jaunu sekotāju, tāpat arī ievērojami lielāku skatījumu skaitu ikdienas saturam. Regulāra mākslinieku un sadarbības partneru atzīmēšana publikācijās veicinājusi satura tālāku izplatīšanu un LJTI darbības redzamību ārpus līdzšinējā sekotāju loka, tostarp starptautiski.

Būtiskākais projekta kvalitatīvais rezultāts ir stiprināta organizācijas spēja veidot un uzturēt sadarbību ar daudzveidīgām sabiedrības grupām, iesaistīt tās kultūras satura veidošanā un padarīt šo sadarbību redzamu plašākai sabiedrībai. Darbinieku iegūtās zināšanas, pilnveidotie komunikācijas rīki un izveidotās attiecības rada pamatu jauniem mākslinieciska satura projektiem sadarbībā ar kopienām un to interešu pārstāvniecībai. Tās stiprina LJTI kā kompetenta nozares līdera atpazīstamību ētiskas kopienu iesaistes, kultūras piekļūstamības un kopienu interešu pārstāvniecības jautājumos. Par šīs kompetences novērtējumu liecina uzaicinājumi dalīties pieredzē vietējās un starptautiskās konferencēs, tostarp konferencē “Kultūras renovācija” Liepājā (2026) un konferencē “Mācīties rūpēties. Izglītība un apmācība kultūras un veselības starpnozarē” (2026). LJTI tiek uzticēta apjomīgu, ilgtermiņa līdzdalības projektu veidošana, tostarp “Liepāja 2027” programmā,  un organizācija tiek aicināta iesaistīties starptautiskos sadarbības tīklos un Eiropas projektos (“EUphoric Youth”, “Rehearsing an Inclusive Future”), kuros būtiska nozīme ir kopienu līdzdalībai un iespējai ietekmēt kultūras procesus.

2. Aptvertās mērķa grupas un to iesaiste

Projekta tiešo mērķa grupu veidoja LJTI darbinieki un komunikācijas koordinators, kā arī aktivitātēs tieši iesaistītie mākslinieki, eksperti, konsultanti, kopienu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Savukārt netieši projekts sasniedza publikāciju lasītājus, raidierakstu klausītājus, sociālo mediju un vēstkopu auditoriju, kā arī LJTI rīkoto notikumu apmeklētājus. Projekta laikā īstenota aktīva mērķa grupu iesaiste – tikšanās, kuru centrā bijuši kultūras un mākslas darbu idejas vai koprades plāni, ir notikušas kā abpusējs mācīšanās process. Un LJTI zināšanas kļuvušas plašākas, pateicoties kopienu pieredzes stāstiem un ekspertu ieteikumiem. 

Sarunas ar kopienām ļāvušas gan konceptuāli precizēt sadarbības ieceres, gan izvēlēties piemērotas norises vietas un laikus apzināt līdzdalības šķēršļus. Īpaši cieša sadarbība izveidojusies ar Daugavpils organizācijām (Cita Daugavpils, New East, V13), kas devis iespēju pielāgot LJTI notikumus vietējam kontekstam un sagatvaot publikai atbilstošu kultūras programmu “Homo Novus” festivāla ietvaros 2025. un 26. gadā, kā arī sasniegt arī jaunas, iepriekš neplānotas sabiedrības grupas, tostarp paplašināt sadarbību loku Dienvidaustrumu Latvijā – īstenojot notikumus Naujenē, Krāslavā, Jēkabpilī u.c.

Reģionu bibliotēku, kā arī Rīgas “Ukrainas mājas” apmeklējumi devuši pamatu sadarbībai ar vietējām ukraiņu kopienām projektā “Book of Dreaming”. Šajās tikšanās reizēs apzinātas bērnu iesaistes iespējas un vietējie profesionāļi, kas var atbalstīt radošo procesu. Savukārt dienas centra jauniešiem ar invaliditāti apmeklējums ļāvis labāk izprast kopienas vajadzības un radījis pamatu relaksēta formāta kultūras notikumu izstrādei 2026. gada festivālā.

Projekta gaitā padziļinājusies arī LJTI izpratne par dažādu grupu atšķirīgajām komunikācijas vajadzībām. Sarunā ar Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāvjiem tika aktualizēta nepieciešamība savlaicīgi nodrošināt īsas pasākumu anotācijas un video informāciju zīmju valodā. Arī tikšanās ar Latvijas Neredzīgo biedrību un Strazdumuižas kopienu izvērtās ievērojami plašākā neredzīgo iesaistē festivāla darbu testēšanā un apmeklējumā, kā arī jaunu ideju un ieceru uzsākšanā, kas arī iezīmē, ka starp kopienu un LJTI izveidojušās uzticēšanās, kas atvielgo saziņu un ļaus īstenot regulārākas aktivitātes arī turpmāk. Projekta laikā kopienu sniegtā atgriezeniskā saite ļauj LJTI piekļūstamību skatīt jau kā komunikācijas un plānošanas uzdevumu.

3. Veiksmes, izaicinājumi un atkāpes no plānotā

Īpaši veiksmīga bija atkārtotu klātienes tikšanos un tiešu kontaktu veidošana ar kopienām. Tā ļāva pāriet no sākotnējas iepazīšanās uz konkrētu sadarbības iespēju apspriešanu. 

Šī projekta ietvaros LJTI izveidojusies ļoti cieša sadarbība ar Daugavpils organizāciju “New East”, kas pārtapusi līdzproducēšanas sadarbības modelī, kas padara LJTI uz Latviju atvestos vai producētos darbus pieejamus reģionālajai tūrēšanai. Divu gadu laikā šī sadrabība ieguvusi zināmu regularitāti, kas turpināsies arī pēc projekta. “New East” īsteno LJTI producētās izrādes “Upes tūres. Daugava” turpmākai izplatīšanai un tūrēšanai reģionā kultūrizglītības programmā “Skolas soma”. 

Darbs ar dažādām kopienām prasa elastību, ilgāku sagatavošanās laiku un individuālu pieeju. Savlaicīga attiecību veidošana šī projekta ietvaros ar kopienām Liepājā un Kuldīgas novadā ir devusi LJTI iespēju attīstīt veiksmīgu sadarbību topošajos līdziesaistes notikumos “Liepāja 2027” un “Book of Dreaming” projektos.

Vizīte Santarkandželo festivālā Itālijā 2025. gadā ļāva iepazīt šī festivāla piekļūstamības un labbūtības pieejas, gūstot idejas iekļaujošākas festivāla vides un saudzīgāku darba apstākļu veidošanai, kā arī plašākas publikas sasniegšanai. Savukārt festivālā “Baltoscandal” Rakverē 2026. gadā ar Igaunijas kolēģiem pārrunājām konkrētu darbu ilgtspējīgas tūrēšanas un kopprodukciju iespējas. Sarunās ar māksliniecisko vadītāju Prītu Raudu guvām praktiskas atziņas par savlaicīgu partnerību veidošanu, viesmīlīgu uzņemšanu un sarunu un saviesīgo notikumu plānošanu vietējo kopienu iesaistei.

Projekta laikā LJTI izdevās operatīvi paplašināt biedru loku un iesaistīt jaunos biedrus organizācijas ikdienas darbībā. Kā veiksmīgi atzīstam arī iniciatīvu “Atvērtais birojs”, kurā LJTI biedri piedāvāja “dežūras” LJTI birojā, lai tiktos ar nozares pārstāvjiem un interesentiem, tādējādi piedaloties organizācijas dzīvē un veicinot daudzbalsību, kā arī iespējas deleģēt biedriem noteiktas kompetences jomas. 

Par grūtībām un atkāpēm no plānotā:

Lielākie izaicinājumi projektā saistīti tieši ar dažādo iesaistīto organizāciju laika plānu un noslodzi. Kopienu iesaistes kvalitāti nodrošina klātienes tikšanās iespējas, personiskas sarunas un atkārtoti apmeklējumi, kurus nepieciešams saskaņot. Kamēr ar vietējām Latvijas organizācijām spējām salāgot grafikus, ārvalstu apmeklējumi vasaras atvaļinājumu laikā visai kaomandai bija grūtāk saskaņojami, tādēļ salīdzinājumā ar sākotnējo plānu mainījās starptautiskās pieredzes apmaiņas galamērķi: vizītes notika Santarkandželo festivālā Itālijā un festivālā “Baltoscandal” Rakverē, Igaunijā. 

Mājaslapu izstrādes gaitā pēc dizainera ieteikuma un konsultācijām ar komunikācijas speciālistiem tika mainīts sākotnēji plānotais risinājums par vienu apvienotu LJTI un festivāla “Homo Novus” vietni.  Izvērtējot satura struktūru un dažādu auditoriju vajadzības, par pārskatāmāku un piekļūstamāku atzīts risinājums ar divām atsevišķām vietnēm vienotā dizainā. Tas ļauj lietotājiem vieglāk orientēties LJTI darbībā visa gada garumā un festivāla programmā, saglabājot vienotu vizuālo identitāti.

4. Atziņas turpmāko projektu īstenošanai:

• Nepieciešamība plānot sadarbību ar ārvalstu partneriem ilgākā laikposmā;
• Sadarbībā ar vietējām kopienām nepieciešama savlaicīga plānošana, paredzot resursus gan sākotnējai izpētei, gan attiecību uzturēšanai pēc publiskā notikuma;
• Rezultātu uzskaites kārtība jānosaka jau projekta sākumā, vienojoties, kā atsevišķi fiksēsim tikšanās reizes, iesaistītās organizācijas, kopienas, unikālos dalībniekus un atkārtotu dalību;
• Kopienu pārstāvji savlaicīgi jāiesaista jau ieceres veidošanā, dodot viņiem iespēju ietekmēt saturu, darba metodes un norises apstākļus;
• Piekļūstamība savlaicīgi jāiekļauj projekta plānošanā – no komunikācijas līdz dalībnieku uzrunāšanai;
• Veiksmīgas sadarbības pamatā ir – atkārtoti apmeklējumi un atvērtība, spēja atsaukties un pielāgoties kopienu uzaicinājumiem; 
• Līdzās skaitliskajiem rādītājiem nepieciešams regulāri dokumentēt dalībnieku priekšlikumus un to ietekmi uz projektu saturu, komunikāciju un norises apstākļiem.
• Nepieciešams skaidri noteikt jauno biedru iesaistes iespējas, lai uzņemšana organizācijā pāraugtu regulārā līdzdalībā.

5. Rezultāti, kas saglabājas pēc projekta pabeigšanas

Pēc projekta saglabājas komunikācijas stratēģija, pilnveidotās mājaslapas, publiski pieejams publikāciju un raidierakstu kopums, kā arī darbinieku zināšanas un izveidotās sadarbības attiecības. Projektā izveidotie resursi turpinās atbalstīt LJTI darbu un būs izmantojami arī māksliniekiem, pētniekiem, studentiem, kultūras darbiniekiem un citiem interesentiem.

Ilgtermiņā pieejamie materiāli:

• LJTI komunikācijas stratēģija 2026.–2029. gadam.
• Pilnveidotās vietnes theatre.lv un homonovus.lv.
• LJTI Lasītava — intervijas, teorētiski teksti un sarunas.
• “Pārbūves. Sarunas par laikmetīgo teātri Latvijā”.
• Projekta aktivitāšu un pieredzes apkopojums.

Izveidotais interviju, diskusiju un raidierakstu kopums papildina LJTI izglītojošos resursus un saglabājas publiski pieejams arī pēc projekta noslēguma. Atvērtā biroja iniciatīva savukārt dod interesentiem iespēju klātienē izmantot LJTI lasītavu un iepazīties ar organizācijā pieejamo nozares literatūru. Šos resursus iespējams izmantot turpmāko projektu sagatavošanā, studijās un profesionālajā darbā.

Projekta laikā izveidotajām attiecībām paredzēts konkrēts turpinājums – nākamajos LJTI rīkotajos festivālos plānots paplašināt sadarbību ar nedzirdīgo un neredzīgo kopienām un attīstīt iekļaujošus, relaksētus izrāžu formātus, ņemot vērā neirodažādu cilvēku vajadzības. Sadarbība ar partneriem Kurzemē turpinās bērnu un jauniešu līdzdalības projektos “Liepāja 2027” programmā. Ar Daugavpils organizāciju “New East” tiek attīstīta kopīga izrāžu tūrēšana, tostarp “Upes tūres. Daugava” turpmākā aprite reģionā, un plānota sadarbība ar diasporas kopienām. Tāpat reģionos iegūtā pieredze un kontakti veido pamatu atkārtotu vasaras skolu un izglītojošu laboratoriju plānošanai.

6. Projekta iniciētie jaunie rezultāti:

Biedru piesaiste pāraugusi praktiskā līdzdalībā – biedru vadībā atjaunota “atvērtā biroja” iniciatīva, un radušies priekšlikumi jaunu notikumu veidošanai, tostarp mākslinieciskās pētniecības laboratorijām un 8. marta norisēm. Atvērtais birojs ir jau īstenots rezultāts, savukārt jaunās ieceres turpinās attīstīt pēc projekta noslēguma. Tas devis vairāk interesentiem iespēju  iepazīties ar organizāciju, izmantot tās lasītavu, apspriest savas ieceres un veidot jaunus profesionālos kontaktus. Tas apliecina, ka biedru loka paplašināšana devusi arī jaunu saturu un darbības formas.

Tikšanās ar kopienām, NVO un ārvalstu kolēģiem radījušas pamatu turpmākām sadarbības iecerēm. Tikšanās ar vietējām kopienām īstenojusies konkrētos kopīgi rīkotos notikumos, nākamo kultūras notikumu plānošanā vai kā “New East” gadījumā – apbusēji izdevīgā sadarbības modeļa izveidē, kas liecina, ka projekta iecere ir attaisnojusies un LJTI darbība pieredz decentralizētu attīstību – paplašinās vietējo partneru līdzdalība LJTI notikumu veidošanā un izplatīšanā.  

7. Inovatīvās pieejas un to izvērtējums

Viena no būtiskākajām projektā nostiprinātajām inovācijām ir neformāla, brīvprātīga satikšanās ar kopienām, atvēlot laiku iepazīšanai un uzklausīšanai bez pienākuma uzreiz vienoties par konkrētu projektu vai sasniedzamu rezultātu. Šāda pieeja ļāvusi kopienu pārstāvjiem pašiem ierosināt tēmas, izteikt vēlmes un piedāvāt sadarbības virzienus. Tieši no šīm sarunām pakāpeniski izaugušas jaunas ieceres un notikumu plāni, kuros kopienas piedalās kā iniciatores un savas pieredzes ekspertes. Pieeja izrādījusies veiksmīga konkrētajai vietai un cilvēkiem atbilstoša satura veidošanā, vienlaikus prasot LJTI elastību un spēju operatīvi atsaukties kopienu ierosinājumiem.

Veiksmīga izrādījusies arī biedru iesaiste atvērtā biroja vadīšanā, dalot atbildību par organizācijas publisko dzīvi un radot regulāras neformālas satikšanās iespējas. Šo modeli plānots turpināt, skaidrāk vienojoties par pienākumiem, nepieciešamo atbalstu un iesaistes regularitāti.

Sadarbība ar cilvēku ar invaliditāti kopienām būtiski ietekmējusi LJTI rīkoto notikumu piekļūstamību, veicinot arī māksliniecisko risinājumu attīstību – piemēram, laikmetīgās dejas izrādi ar audioaprakstu un izrāžu programmu vieglajā valodā. Šī pieredze un tās rezultātā tapušās iniciatīvas raisījušas interesi arī Eiropas mērogā. Uzaicinājumi dalīties pieredzē vietējās un starptautiskās konferencēs stiprina LJTI atpazīstamību kā kompetentam nozares līderim kopienu sasniegšanas, ētiskas līdzdalības un kultūras piekļūstamības jautājumos.

Pilnveidojama ir veikto pasākumu ietekmes dokumentēšana – dalībnieku uzskaiti nepieciešams sistemātiskāk apkopot, tostarp fiksējot, kā dalībnieku priekšlikumi mainījuši sākotnējās ieceres un kāda sadarbība turpinājusies pēc aktivitātes. Šajā nolūkā LJTI apsver sadarbību nākotnē ar socioloģijas un sabiedrības veselības programmas studentiem, piedāvājot prakses iespējas ietekmes mērīšanai darbā ar kopienu iesaisti.

8. Ieguldījums programmas mērķa sasniegšanā

Projekta būtiskākais ieguldījums – efektīvi stiprināta NVO spēja nodrošināt daudzveidīgu sabiedrības grupu līdzdalību un interešu pāstāvniecību kultūras procesos. Programmas atbalsts ļāva veltīt laiku izpētei, attiecību veidošanai un savstarpējai mācīšanās pieredzei. Šis ieguldījums palīdzējis kopienu pārstāvjiem iesaistīties kultūras norišu sagatavošanā, sniegt priekšlikumus un ietekmēt to piekļūstamības risinājumus. Tādējādi stiprināta gan LJTI profesionālā kapacitāte, gan organizācijas spēja pārstāvēt daudzveidīgākas sabiedrības intereses kultūras procesos. Iesaistot reģionu organizācijas un kultūrā mazāk pārstāvētas kopienas, projekts paplašinājis to cilvēku loku, kuri var ietekmēt kultūras saturu un piedalīties NVO darbībā, kā arī īstenojies ļoti konkrētos kopīgi īstenotos projektos un sadarbības modeļos.

9. Ieteikumi NVO fonda nākotnes prioritātēm

NVO fondam arī turpmāk būtu prioritāri jāatbalsta organizāciju pamatdarbība un daudzgadu attīstība, nodrošinot iespēju uzturēt profesionālas komandas, maksāt padarītajam darbam samērīgu atalgojumu un plānot darbu ilgtermiņā. Īpaši nozīmīgs ir atbalsts reģionālajai sadarbībai un darbam ar sabiedrības grupām, kuru iesaiste prasa ilgāku laiku, neformālas un atkārtotas satikšanās iespējas, personisku kontaktu, uzklausīšanu un pielāgotas metodes.

Par prioritātēm būtu jānosaka arī digitālā un informācijas piekļūstamība, darbinieku labbūtība, vadības pēctecība un regulāra jaunu cilvēku iesaiste NVO darbībā. 

Līdzās atbalstam aktivitāšu īstenošanai būtu vērtīgi nodrošināt NVO pieejamas konsultācijas un vienkāršus instrumentus rezultātu izvērtēšanai – dalībnieku uzskaitei, atgriezeniskās saites iegūšanai un ilgtermiņa pārmaiņu dokumentēšanai. Tas palīdzētu organizācijām precīzāk pamatot sava darba rezultātus, saglabājot to apjomam un resursiem samērīgu administratīvo slogu.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.