LATVIJAS JAUNĀ TEĀTRA INSTITŪTS

laikmetīgais teātris un deja Latvijā un pasaulē

Ainavu ekoloģijas pētnieka, vides filozofa Filipa P. Tapas (Philipp P. Thapa) no Vācijas Ilgtspējīgas Eiropas pētniecības institūta, kas ir arī viens no projekta “The Big Green” partneriem, runa festivāla “Homo Novus” atklāšanā 2024. gada 28. augustā. Tulkojusi Santa Remere.

Kad starptautiskajā projektā “The Big Green” sarunājamies par vidi, klimatu un ilgtspēju, cenšamies iesaistīt mākslai un kultūrai piemītošo radošumu. Un šajā sarunā ļoti būtisks ir jautājums par cilvēku ekonomiku. Cik daudz vietas cilvēkiem vajadzētu aizņemt uz zemes, okeānā un gaisā ap šo planētu? Cik daudz materiālu, enerģijas un dzīvības mēs drīkstam palaist biosfērā caur mašinēriju, kas apmierina mūsu vajadzības, vēlmes un sapņus? Daudzi no mums zina atbildi uz šo jautājumu: vajadzētu mazāk. Jo mēs esam tikai daļa no vienas organismu sugas paaudzes, bet tādu ir vēl daudz.

Citiem vārdiem, mūsu vidū ir cilvēki, kas atbalsta neaugsmi – ekonomiskās izaugsmes samazināšanu. Tikmēr citi uzstāj, ka mums ir jāattīstās vēl vairāk, jo, pēc viņu domām, mēs tādā veidā iegūstam naudu, ko ieguldīt labākā nākotnē. Tādējādi mēs arī turpmāk varēsim atļauties tādas smalkas lietas kā dotācijas laikmetīgā teātra festivāliem un par sabiedrības līdzekļiem algot domātāju, kurš atklāšanās ceremonijā lies publikai ausīs filozofisku medu par mūsu vietu pasaulē.

To es, protams, attiecinu uz sevi. Bet, runājot par izaugsmi, – jā, es uzskatu, ka mums visnotaļ vajag attīstīties, tikai pareizajā veidā.

Ļaujiet man paskaidrot šo domu, kā piemēru piesaucot nupat Latvijā aizritējušo mākslinieku un dabas pētnieku radošo nometni. Viena no lietām, par ko mēs daudz runājām šajā garajā nedēļas nogalē, bija komposts, jo mūsu nākamā gada izpētes tēma ir augsne. Un viena no lietām, ko šajās sarunās par kompostu atklājām, bija tā, ka mēs paši atrodamies kompostā. Ko tas nozīmē? Pēc vispārīgas definīcijas kompostēt nozīmē salikt vienuviet dažādus komponentus un radīt piemērotus apstākļus, kas ļauj tiem sadalīties vai izlauzties no ierastās formas, sajaukties un mijiedarboties. Atkarībā no apstākļiem rezultāts ne vienmēr nozīmē smirdīgu, ķēpīgu sadalīšanās procesu. Drīzāk ir tā, ka dažādas sastāvdaļas pārveidojas par svaigu dzīvās vielas masu, kurā var augt jaunas lietas.

Šādā veidā, gatavojot dārza kompostu, mēs iegūstam jaunu augsni. Bet kompostējot grupu ar cilvēkiem, kas nāk no dažādām vidēm, mēs iegūstam jaunu kopienu. Tas ir process, kas ļauj katram no mums mainīties, augt un attīstīt izpratni, raksturu, iespējams, arī dažādas spējas un zināšanas. Tas ir tas, ko paveic komposts, vai šajā gadījumā būtu jāsaka – kultūra?

Tā rodas jauns cilvēks jeb tas, ko latīniski sauc par homines novi. Tas tiek radīts atbilstošā vidē.* Tāpēc es aicinu visus jūs, “Homo Novus” cilvēkus, kas ļauj šim festivālam augt un pastāvēt, – izmantojiet iespēju radīt kompostu un atrodiet īsto pieeju izaugsmei. Jo bez komposta cilvēks nevar ne uzplaukt, ne atjaunoties.

Es atļaušos pacelt tostu par komposta audzēšanu un kopīgu augšanu!
Lauziet kāju!

*Plašāku informāciju par cilvēku radīšanu vaicāt festivāla komandai

Uzruna oriģinālvalodā “Homo Novus” festivāla blogā. Filipa P. Tapas vēstkopa “The Creative Progress” par to, kā māksla un kultūra var kļūt ilgtspējīgāka, kā tās var veicināt pārmaiņas, un ko mēs varam no tām mācīties, lai radītu labu nākotni.

Atpakaļ