LATVIJAS JAUNĀ TEĀTRA INSTITŪTS

laikmetīgais teātris un deja Latvijā un pasaulē

Nākamnedēļ, 29. augustā, Rīgu, Ķemerus un Kuldīgu pārņems starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”. Vienpadsmit dienās festivāls skatītājus pulcēs uz 20 dažādām izrādēm netradicionālās spēles vietās – skeitparkā, veikalu galerijā, purva staignājā, Kuldīgas galvenajā ielā, kinoteātrī, Mežaparka Kokaru zālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas cirkā un citur – piedāvājot latviešu un starptautisko mākslinieku jaundarbus un sadarbības, kā arī plašu bezmaksas notikumu klāstu festivāla centrā un citviet.

“Šogad mēs vēlamies aicināt skatītāju atmest pasīva vērotāja lomu un ļaut sev piedzīvot pasauli caur otra pieredzi – vai tas būtu putns, gliemis, kūdras purvā nogrimis sapnis, sencis, spals vai kaimiņš aiz sienas, kura dzīvē klausāmies kā mūzikā,” stāsta “Homo Novus” kuratore Santa Remere. “Homo Novus” pievērš uzmanību tēmām ārpus ierastā loka un aicina aizdomāties par to, kā un kāpēc eksistējam šajā pasaulē, kā arī apzināties, ka visi esam savstarpēji saistīti un ka spēles noteikumus iespējams mainīt – ielūdzot vidū tos, kuri bijuši perifērijā.

Foto: Andrejs Strokins

Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, godinot Bēthovenu kā nedzirdīgo kopienai piederīgu mākslinieku, un izceļot zīmju valodas skaistumu, būs iespējams pieredzēt īru mākslinieču Amandas Kūganas un Liannas Kviglijas un Latvijas Nedzirdīgo savienības kolektīva muzikālo kopdarbu “Oda priekam” – tās 200. jubilejas gadā. Savukārt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, gleznotāja Andra Eglīša izstādē “Izstāde” austrāļu mākslinieki Madeleina Flinna, Tims Hamfrijs sadarbībā ar vietējiem mūziķiem aicinās piedzīvot izrādi “Plūdi”, kinētisku skaņas instalāciju, kurā mūzikas dzīvais izpildījums tiecas radīt atelpu vētrā. Zinību dienā, 1. septembrī, Leļļu teātrī notiks čehu mākslinieku “Borsch” dārzeņu balets “Riekstkodis”.

Programmā iekļauts arī vizuāli ekspresīvais Kasteluči jaunās paaudzes deju kolektīva “Dewey Dell” darbs “Svētpavasaris” un “Es to gribu, es to spēju”, un Venēcijas biennāles “Sudraba lauvas” ieguvējas Deinas Mišelas performatīvā instalācija “Maiks”, kas pievēršas darbavietu kultūrai un estētikai, darba un privātās dzīves attiecībām. Rīgas cirka Zirgu stallī savukārt varēs ļauties laika izšķērdēšanai Y Events (Čehija, Latvija, Nīderlande) diennakti ilgstošajā “Y: lēnās televīzijas kino”. Savukārt lai nosvinētu savu 30 gadu jubileju, Rīgā atgriežas Berlīnes kolektīvs “Gob Squad” ar izrādi “Super Night Shot”, kas reiz jau rādīta Rīgā 2006. gada eksperimentālās mākslas festivālā “Homo Alibi”, saņemot pretrunīgu Latvijas kritiķu reakciju.

Vairākas dienas festivāla centrā būs iespējams piedzīvot Monreālas mākslinieku kolektīva “PME-ART (Pretty Much Everything Art)” procesā balstīto performanci “Piedzīvojumus var atrast it visā…” , kura īstenota ar desmit vietējo mākslinieku piedalīšanos. Nedēļas garumā izrādes dalībnieki tiks aicināti apsēsties ap vienu galdu un pašrocīgi pārrakstīt grāmatu – latviešu pirmās filozofes Mildas Palēvičas dienasgrāmatas.

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros, ar Rīgas pašvaldības atbalstu, sadarbībā ar “Rīgas cirku” ikviens būs aicināts pieredzēt Katrīnas Neiburgas veidoto 360 grādu scenogrāfiju izrādei “Vientulības simfonija S.O.S”, kas šogad ieguva Dānijas galveno teātra balvu. Latviešu mākslinieces Katrīnas Neiburgas un dāņu kolektīva “MØR collective” kopīgi veidotā performatīvā instalācija caur humoru, mūziku un spilgtiem tēliem atspoguļo kopības sajūtu un dīvainās attiecības, kas veidojas starp kaimiņiem.

Festivālā Latviju pārstāvēs arī Beātes Poikānes izrāde “Gaisa rezervuārs. Distopiska dzeja”, Artūra Čukura “Putekļu Rīga”, kas sekos vismazāko cieto daļiņu – putekļu – ikdienas trajektorijām pilsētā, atklājot pilsētnieka un gaisa attiecības kā nerimstošu procesu, kurā saplūst cilvēki, lietas, vietas un laiks. Lindas Boļšakovas izrādē “Laika gaitā. Purva ķermenis dejo” ir sagaidāms kolektīvs izpētes un improvizācijas process, kas pārtaps par atmiņu reivu, rēgu pulcēšanos, vietu jaunām starp-sugu draudzībām un personīgu pieredzi.

Katrīnas Dūkas un Kvīru tango kluba topošajā izrādē Argentīnas tango kalpo kā valoda, kurā paust vēlmi pēc tuvības un saiknes ar otru un uzdot jautājumus par dažnedažādām normām un ekspektācijām. Būs iespējams pieredzēt arī argentīnieša Noela Kano, Jāņa Baloža un viņa meitas Teodēzijas topošo izrādi “Kā lietas beidzas”, kā arī pievienoties Reiņa Botera “Ķengaraga parādē”, kas divu stundu garā pastaigā meklēs atbildi uz jautājumu, kas no visa apkārt notiekošā ir iestudēts un kas ne.

Īpaša uzmanība šogad pievērsta arī Rīgas Avotu apkaimei. Festivāla skolas dalībnieki ietvaros, Kanādas/Vācijas mākslinieku kolektīva “Mammalian Diving Reflex” vadībā meklēs apkaimes stāstus un leģendas, veidojot pamatu jaunai līdzdalības izrādei. Savukārt Kuldīgas iedzīvotājus un viesus pārsteigs režisora Jurģa Spulenieka audiostāstu pastaiga “Ačgārnās Kuldīgas” stāsti, kurus pastāstījuši paši kuldīdznieki un kurus režisors novērojis līkumojot senajās pilsētas ielās.

Festivāla centrs šogad atradīsies Berga bazārā, bijušajā veikalā “Bergs”, Marijas ielā 11, kur norisināsies arī daudzi bezmaksas notikumi, piemēram, “Festivāla lēnā, zaļā atklāšana”, laikmetīgās skatuves mākslas tulkojumu antoloģijas “Spriedzes lauki” atvēršana, “Pieejamības svētku nakts”, darbnīcas un “Satori” dzejnieku diskotēka. Tāpat vairākas dienas britu mākslinieks Bušs Hārtshorns aicinās dalīties noklusētajos stāstos notikumā “Pastāsti tētim”. Par festivāla scenogrāfiju rūpējas skatuves mākslinieču kolektīvs “Grāfienes”, kas visa festivāla garumā iesaistīsies “Homo Novus” norisē, ik dienu reaģējot uz notikumiem kādā citā pilsētas vietā.

Festivālu producē biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts”, nevalstiska organizācija, kas strādā ar laikmetīgo teātri un citām skatuves mākslas formām vietējā un starptautiskā līmenī.

Festivāla finansētāji ir Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, ES programma “Radošā Eiropa”, Sabiedrības integrācijas fonds, British Council pārstāvniecība Latvijā, Itālijas vēstniecība Latvijā, Kanādas vēstniecība Latvijā, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Dānijas kultūras institūts Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un citi. Festivāla informatīvie atbalstītāji ir LSM, Satori, Clear Channel, Star FM, Latvijas Radio 5. Festivāla sadarbības partneri un draugi ir Kalve, Valmiermuižas alus, Gardu muti, Kokmuiža, Apmekle.lv, Rīgas cirks, Berga bazārs, Sporta pils dārzi, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Leļļu teātris, BALTA apdrošināšana, Clear Channel, LSM, StarFM un Satori.

Atpakaļ