LATVIJAS JAUNĀ TEĀTRA INSTITŪTS

laikmetīgais teātris un deja Latvijā un pasaulē

Meža skolas piektā sesija norisinājās 9. martā no 16:30 līdz 18:00 tiešsaistē un to vadīja Daniels Pelcs un Alisa Kofina no meža kādā Helsinku apkaimē ar nosaukumu Rastila.

Uzmanību! Šīs sesijas laikā bija nepieciešams šad un tad apgulties un klausīties ar aizvērtām acīm. Lūdzu ieplānojiet skatīties sesijas ierakstu tādā vietā, kas pieļauj šādas darbības.

Piektās sesijas ierakstu skaties šeit:

Daniels Pelcs (Daniel Peltz) ir mākslinieks un Laika un telpas mākslas profesors ar specializāciju īpašai vietai un situācijai radītā mākslā Mākslas akadēmijā Helsinkos, Somijā. Pelcs tiešsaistes dalībniekus vedīs ekskursijā uz vēl topošu mākslas darbu (work-in-progress), ko veido Alisa Kofina (Alyssa Coffin), maģistratūras studente Helsinku Mākslas akadēmijā. Viņas maģistra darbs “Klusuma kambaris” (_The silence chamber_) top nelielā meža pleķītī Helsinku apkaimē ar nosaukumu Rastila.

Kofina par savu darbu raksta tā: “Klusuma kambaris” Rastila mežā ir projekts, kas radies kā mana atbilde zemei, kura atrodas netālu no vietas, kur dzīvoju, un manām attiecībām ar to. Kopš pagājušās vasaras Rejmīras mežos, Zviedrijā, mani padziļināti interesē, ko nozīmē sašaurināt kādu platību līdz mazam meža pleķītim, vienlaikus apzinoties tās nemitīgo kontekstuālo paplašināšanos un robežu neesamību. Es vēlējos turpināt šo praksi – regulāri atgriezties tajā pašā vietā un piedāvāt savu klātbūtni tiem pašiem akmeņiem un kokiem. Kā miera stāvoklis var radīt uztveres savstarpīgumu ar zemi? Kambaris ir austs no bērza zariem, kas turpat nokrituši no kokiem. Tas saplūst ar akmeņiem, un tā formu noteica iepriekš pastāvošās formas. Tā stāvokli nepārtraukti maina gadalaiku ietekme. Kambaris attīstās, pateicoties cilvēkiem, kas to apdzīvo. To var atrast, apmaldoties mežā un meklējot kaut ko tādu, ko iztēlojaties. Tā ir vieta, kur ielīst atpakaļ zemē, atpūtināt acis no vizuālās stimulācijas un prātu – no trokšņiem, kā arī vieta, kur kopt iekšējo klusumu. Kamera kļūst par ietvaru. Dažreiz šī ir vieta, kur iztēloties vai kur atmiņām parādīties virspusē, vai tumsai, no kuras var parādīties attēli. Tā ir mūžīga telpa, jo mēs atdalāmies no izsekošanas un ļaujam sev grimt.

Foto: Alyssa Coffin

Lai pieslēgtos sesijām, izmanto šo Zoom linku – ej.uz/mezaskola

Meža skolas veidotāji
Rebeka Birča (NO) ir māksliniece, kura strādā ar cilvēku un viņu vietējo ainavu samezglojumiem. Viņas ilgtermiņa pētniecības projekts “Lichen Covered Stick” izsekoja cilvēka un ķērpja tikšanās vēsturei. Pašlaik viņa ir vieslektore Oslo Vides humanitāro zinātņu skolā.
Beka Bergere (LV) ir māksliniece un Latvijas Jaunā teātra institūta mākslinieciskā vadītāja. Personīgajā praksē viņa ir strādājusi Vācijas, Itālijas un Latvijas mežos un purvos, pētot un meklējot mehānismus, kā radīt mākslu dabai, ne cilvēkiem.
Daniels Pelcs (SE) ir mākslinieks, Rejmyre Art Lab līdzdibinātājs un Tēlotājmākslas akadēmijas profesors Somijā.
Sisija Vesterberga (SE) ir māksliniece, Rejmyre Art Lab līdzdibinātāja un vecākā pasniedzēja Konstfaka Mākslas, amatniecības un dizaina universitātē Zviedrijā.

Notikumu īsteno projekts “ACT: māksla, klimats, pārmaiņas”, atbalsta ES programma “Radošā Eiropa” un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma “Kultūra”

“ACT: māksla, klimats un pārmaiņas” ir Eiropas līmeņa sadarbības projekts, kura uzmanības centrā ir ekoloģija, klimats un sociālās pārmaiņas. Klimata krīzes, masveida izmiršanas un augošas nevienlīdzības laikā projekta partneri strādā kopā ar māksliniekiem, zinātniekiem un aktīvistiem, lai meklētu cerību, apvienotu plašu globālo perspektīvu ar specifiskām lokālajām iespējām un aicinātu rīkoties. “ACT” tīklojumā darbojas 10 partneri no 10 Eiropas valstīm. Papildu info: artclimatetransition.eu

  

Atpakaļ