“Purvīša balvas 2021” finālā Kristas un Reiņa Dzudzilo darbs “ZRwhdZ. Rīga”
Lepojamies, ka “Purvīša balvas 2021” finālam izvirzīta Kristas un Reiņa Dzudzilo instalācija “ZRwhdZ. Rīga”, kas sākotnēji tapa kā Latvijas nacionālā ekspozīcija 14. Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē (Prague Quadrennial of Performance Design and Space) un starptautiskās žūrijas vērtējumā tika apbalvota par labāko kuratoru koncepciju. Pēc atgriešanās no Prāgas šajā pašā gadā Dzudzilo darba Rīgas versiju “ZRwhdZ. Rīga” palīdzēja izstādīt un producēt “kim?” laikmetīgās mākslas centrs un tā bija pieejama apskatei “kim?” telpās Sporta ielā 2, Rīgā.
Dzudzilo “ZRwhdZ” raksturojuši šādi: “Trešā Zēnona aporija bija par bultu, kura lido. Bet, tā kā ikvienā atsevišķā mirklī tā stāv uz vietas, tā paliek nekustīga. Bulta traucas uz priekšu, bet nekustas. Tā ieduras sirdī, un no tā rodas dzejoļi.” Teica Vladimirs Gandelsmans. No vairākām bultām, kuras mūsos ir iedūrušās, ir radies šis darbs. Rīgas Laika Bulta. Vāgnera Bulta. Auznieka Bulta. Un visas citas apzinātas un neapzinātas dzīves Bultas. ZRwhdZ ir kā formula. Tā ir kā zelta griezums ar kuru griežot var tuvoties dzīvās mākslas ideālam. Abreviatūras atšifrējums “Zum Raum hier wird die Zeit” (“Par telpu šeit top laiks”) tiek izteikts Riharda Vāgnera pēdējās operas “Parsifāls” libretā. Šie divi balsti – Laiks un Telpa ir kājas uz kurām kustas scenogrāfija. Pirms vairākiem gadiem, esot ceļojumā, mēs iegādājāmies kabatas formāta mūzikas kastīti, tā labi ietilpst cilvēka plaukstā. Bet cilvēks arī var ietilpt mūzikas kastītē. Kaut kas var rasties starp pretrunu, ambivalenci, kurā ietverta bērnišķība un tās pazaudēšana vai arī tās atgūšana. Māksla uzdod jautājumus, jo tās radīšanā pasaule ir jāatklāj no jauna. Lūdzu, ienāciet izejā!”
“ZRwhdZ” ir scenogrāfu un mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo darbs, kas veidots sadarbībā ar komponistu Kristu Auznieku, instrumentu meistaru Aleksandru Maijeru, sadarbojoties ar Jāni Liniņu un Kasparu Putriņu, kuratori Gundegu Laiviņu, producentēm Sandru Lapkovsku un Klintu Harju, tehnisko producentu Jāni Liniņu, skaņu inženieri Ivaru Ozolu, “Dekorāciju darbnīca” un Latvijas Jaunā teātra institūtu.
“Purvīša balvas 2021” fināla pretendenti ir astoņi mākslinieki un mākslinieku grupas, savukārt balva par mūža ieguldījumu šogad tiks pasniegta gleznotājai Maijai Tabakai. Zemāk balvai izvirzītie mākslinieki un autori:
– “Skuja Braden” –par izstādi “Samsāra”, īpaši izceļot izstādes centrālo daļu “Ilgas altāris”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā;
– Valdis Celms – par kinētiskajām skulptūrām “Dzīvības ritmi” un “Pozitrons” otrās Rīgas Starptautiskās Laikmetīgās mākslas biennāles izstādē “Viss reizē zied”;
– Krista un Reinis Dzudzilo – par darbu “ZRwhdZ” “kim?” laikmetīgās mākslas centrā;
– Kaspars Groševs – par multimediālo instalāciju “Cita istaba”, kas bija skatāma mākslas festivālā “Cēsis 2020”;
– Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola – par projektu “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā galerijā “Low” un Kim? laikmetīgās mākslas centrā;
– Rasa un Raitis Šmiti – par darbu “Atmosfēriskais mežs” (2017–2020), kas mākslas un mediju centra “ZKM” Karlsrūē (Vācija) organizētajā izstādē “Kritiskās zonas – Zemes politikas observatorijas”;
– Aija Zariņa – par personālizstādi “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” LNMM Kupola zālē;
– Amanda Ziemele – par personālizstādi “Kvantu matu implanti” kim? laikmetīgās mākslas centrā.
“Purvīša balvas 2021” kandidātu darbu izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē būs skatāma no 2021. gada 4. jūnija. Purvīša balvas 2021 laureāts tiks nosaukts 11. jūnijā. Izstādes norises laikā apmeklētājiem būs iespēja balsot arī par savu favorītu, kurš tiks paziņots izstādes noslēgumā. Skatītāju balsojums tiek organizēts sadarbībā ar portālu “Delfi”.
Purvīša balvas laureātu izvēlēs starptautiska žūrija septiņu profesionāļu sastāvā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce; muzeja un Purvīša balvas patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns; kurators, ilggadējs Minsteres skulptūru projekta radošais direktors un viens no dibinātājiem Kaspers Kēnigs; Ķelnes Mākslas meses radošais direktors Daniels Hags; Krievijas galeriju asociācijas viens no valdes locekļiem, galerijas “Pop/Off/Art” dibinātājs, mākslas vēsturnieks un kurators Sergejs Popovs; mākslas kolekcionāre, “SAM Art Projects” (Parīze) dibinātāja Sandra Egediša; kurators, “Kestner Gesellschaft” (Hanovere) direktors Adams Budaks.
Atpakaļ