Laikmetīgā teātra programma forte forte. Alēns Platēls un les ballets C de la B
Alēns Platēls / les ballets C de la B, Münchner Kammerspiele
TAUBERBACH
Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalas ielā 8
Sestdien, 8. novembrī 19.00 (pēc izrādes les ballets C de la B mākslinieku saruna ar skatītājiem)
Svētdien, 9. novembrī 19.00
Bez teksta
Izrādes ilgums 1h30
Koncepcija, režija, horeogrāfija: Alēns Platēls
Līdzautori un izpildītāji: Berenžēra Bodina, Elijs Tass, Elsī de Brauva, Lisi Estaras, Romeu Runa, Ross Makkormaks
Dramaturgi: Kūns Tašelē, Hildegarde de Vusta
Mūzikas režisors un skaņu autors: Stīvens Prengels
Gaismu mākslinieks: Karlo Burginjons
Skaņu mākslinieks: Bartolds Vitersprots
Scenogrāfija: Alēns Platēls un les ballets C de la B
Kostīmu māksliniece: Terēza Vergo
Producenti: les ballets C de la B, Münchner Kammerspiele
www.lesballetscdela.be
Pirmizrāde Minhenes Kamerteātrī 2014. gada janvārī
Biļetes Biļešu Paradīzē, Latvijas Jaunā teātra institūtā Miera ielā 39-2 un Ķīpsalā pirms izrādes (samaksa tikai skaidrā naudā).
Cena 20 eiro un 15 eiro (skolēniem, studentiem, pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti)
Teātra radošo profesiju pārstāvjiem, kuri šobrīd strādā profesijā, un LKA, LKK un LMA teātra, scenogrāfijas un laikmetīgās dejas studentiem biļešu cena 10 eiro (profesionāļu biļetes var rezervēt un nopirkt tikai Latvijas Jaunā teātra institūtā, sandra@theatre.lv, 67228477)
Ievērojamā flāmu mākslinieka Alēna Platēla izrāde “tauberbach” (divu šķietami nesavienojamu vārdu – “kurls” un “Bahs” apvienojums) ir teātra un dejas jeb vārdu un kustības sintēze, kuras centrā ir kāda sieviete un piecas hibrīdas būtnes – kaut kas no amēbas, dzīvnieka, bērna. Sieviete visu laiku runā, jo tas ir veids kā izdzīvot. Viņa sarunājas ar balsīm sevī un ārpusē un ar pašu dzīvi, pret kuru viņai ir fundamentāli iebildumi, bet kuru viņa panes ar cieņu. Pamazām dīvainās radības liek viņai atklāt citas maņas – pārstāt runāt, lai sajustu, ieraudzītu, ieklausītos. “tauberbach” ir stāsts par sievieti, kurai ir novilkta āda. Par cilvēku, kurš dzīvo savā prātā un pamazām atklāj savu ķermeni. Par sakrālo brīdi, kad bailes aizstāj paļāvība un uzticēšanās. Platēls un viņa kolektīvs rada universu, kur vienīgais atgādinājums par sen zaudēto civilizāciju ir neveiklas un saraustītas kustības, bet Baha daudzbalsīgie korāļi vai kopīgi nodziedāts gabaliņš Mocarta ir viss, kas palicis pāri no kādreizējās saskaņas.
Izrādes iedvesmas avoti ir Markosa Prado dokumentālā filma “Estamira” par sievieti, kas dzīvo izgāztuvē Riodežaneiro pievārtē un sirgst ar šizofrēniju, un poļu mākslinieka Artura Žmijevska ieraksts, kurā Baha mūziku interpretē nedzirdīgu cilvēku koris. Platēla sabiedrotais joprojām ir arī Bahs, kura mūzikai jau sen ir būtiska loma viņa darbos un pasaules izjūtā.
“Platēls atrod skaistumu tur, kur ierindas pilsonis saskata vien haosu, netīrību, apātiju, slimīgumu, bezcerību. Un viņam kopā ar aktieriem / dejotājiem tas izdodas tā, ka vārdos nav iespējams aprakstīt. Katarsiskas sajūtas, kas apliecina cerību piķa nakts melnumā un lūgšanu pēc atpestīšanas tad, kad, šķiet, nevienam gar tevi nav ne vismazākās daļas. Kaut kāds reliģisks trauslums stāstā par līdzās esošajiem”, Normunds Naumanis, Diena.
“Platēlam izdodas cilvēkus, kas atrodas eksistences zemākajā punktā, pacelt Baha dievišķajā garīgajā dimensijā bez jebkādām kiča izpausmēm vai saldsērīgas jutināšanās. Tā ir grandioza mākslinieciska spēja, kam 2014. gadā Berlīnes publika aplaudē, pieceļoties kājās”, Margarita Zieda, Kultūras Rondo, Latvijas Radio.
FILMU PROGRAMMA
ESTAMIRA
Kinoteātrī K. Suns Elizabetes ielā 83/85
8. un 9. novembrī 18.00
Ieeja bez makas
121 min., ar titriem angļu valodā
Režisors, scenārists un operators Markoss Prado
Brazīlija, 2004
Estamira ir 63 gadus veca sieviete, kura sirgst ar šizofrēniju un vairāk nekā divdesmit gadu dzīvo un strādā kādā Riodežaneiro izgāztuvē. Sarunas ar Estamiru un viņas bērniem atklāj sievietes dzīvesstāstu, kas laupījis viņai prāta skaidrību, bet dāvājis dziļi poētisku un filozofisku pasaules izjūtu. Filma ir viens no izrādes “tauberbach” iedvesmas avotiem. Tā ir apbalvota Rio, Sanpaulu, Marseļas, Karlovi Vari, Vīnes, Londonas, Havanas u.c. kino festivālos un iekļauta Starptautiskā Amsterdamas dokumentālā kino festivāla programmā.
LES BALLETS DE CI DE LÀ
Kinoteātrī K. Suns Elizabetes ielā 83/85
9. novembrī 14.00
Ieeja bez maksas
110 min., ar titriem angļu valodā
Režisors un scenārija autors Alēns Platēls
Horeogrāfi Kristīne De Smeda, Kūns Augustainens, Sidi Larbi Čerkavi, Alēns Platēls
Piedalās Žislēns Malardjers, Necati Kojlu, Seržs Emē Kulibali, Erna van Akoleina, Kvans Bujs Ņgoks
Francija / Beļģija, 2006
Kas ir les ballets C de la B dejotāji? No kurienes viņi nāk? Kā viņi atveido pasauli uz skatuves? Filmā, kas ir veltīta les ballets C de la B divdesmitgadei, Alēns Platēls izceļ tās savu dejotāju īpašības, kas veido un virza unikālo mākslinieku kolektīvu vairākus gadu desmitus. Filma ir emocionāls ceļojums, kas aicina kopā ar dejotājiem kāpt uz skatuves, ielūkoties aizskatuvē, iepazīt viņu dzīvesstāstus un ikdienu.
PASIJA – PĒDĒJĀ PIETURA KINŠASA
Kinoteātrī K. Suns Elizabetes ielā 83/85
9. novembrī 16.00
Ieeja bez maksas
90 min., ar titriem angļu valodā
Režisori Jorgs Jeshels un Brigite Krāmere
Filmas pamatā ir Alēna Platēla un Fabricio Kassola izrāde “pitié!”
Piedalās les ballets C de la B mākslinieki
Producents Nachtaktivfilm
Berlīne/Kinšasa, 2009
2008. gadā les ballets C de la B apceļoja pasauli ar Alēna Platēla un beļģu mūziķa Fabricio Kassola izrādi “pitié!”. Viņi spēlēja lielākajās pasaules metropolēs – Berlīnē, Parīzē, Tokijā, un pēc vairāk nekā 100 izrādēm noslēdza turneju Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsētā Kinšasā. Šī filma ir dokumentāls stāsts par izrādi un par politisko un ekonomisko konfliktu plosītās Kongo skatītāju reakciju uz to.
Flāmu mākslinieks Alēns Platēls ir studējis pedagoģiju, bet režijā ir autodidakts. 1984. gadā viņš izveidoja nelielu draugu un radinieku grupu, lai ar nosaukumu Les ballets contemporains de la Belgique veidotu izrādes savos bēniņos. 1998. gadā Platēla vadītais dažādu tautību un jomu mākslinieku kolektīvs ar nosaukumu les ballets C de la B jau bija pazīstams visā pasaulē gan dēļ unikālās māksliniecisko vīziju kombinācijas, gan dēļ neparastās, nepareizās, anarhistiskās, neglītās kustību valodas, kas aizkustina dziļāk un patiesāk par perfektākajām klasiskās dejas epizodēm. Platēls nepaguris meklē, kā kustībā iemiesot tik plašas jūtas kā mīlestību, kaisli, alkas, naidu, depresiju, viņš pēta kustību, kas rodas brīdī, kad dejotāji dodas tajā apziņas teritorijā, kas ir civilizācijas neskarta. Alēna Platēla mākslas vadmotīvs skan: “Šī deja pasaulei un pasaule ir mums visiem”.
Laikmetīgā teātra programma forte forte ir Rīgas 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsētas notikums, Eiropas vadošo režisoru izrāžu sērija, kuras centrā ir indivīda un varas, normālā un nenormālā, personības un masu, un mūsu savstarpējās attiecības uz lielo vēsturisko notikumu fona un gluži ikdienišķā kontekstā. Programmā šogad viesojas mākslinieki Alvis Hermanis, Jans Lauverss un Needcompany, Rimini Protokoll, Alēns Platēls un les ballets C de la B, to atbalsta nodibinājums “Rīga 2014”, Rīgas Dome, Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Valsts meži, Gētes institūts, Albert Hotel, Art Hotel Laine, AirBaltic, Airos, Rīgas Kinostudija, VEF Kultūras pils, Kinogalerija/K.Suns, NA, UBS, PXB, Antalis, Clear Channel, euroAWK, Diena, KDi, Rīgas Laiks.
Atpakaļ