Klupšanas akmeņi
Izrādē „Klupšanas akmeņi” vācu režisors Hanss Verners Krēzingers pievēršas Karlsrūes Valsts teātra vēstures tumšākajai lappusei un atklāj notikumus teātrī laikā, kad pie varas nāca Ādolfs Hitlers.
Hanss Verners Krēzingers / Bādenes Valsts teātris Karlsrūē
Klupšanas akmeņi
2017. gada 16. decembrī 16.00 un 20.00. (Izrāde 16.00 ir izpārdota!)
Dailes teātra Mazajā zālē Brīvības ielā 75
Ilgums – 2 stundas bez starpbrīža
Vācu valodā ar latviešu tulkojumu
Režisors Hanss Verners Krēzingers
Teksts: Regīne Dura
Aktieri: Veronika Bahfišere, Antonija Mora, Jonatans Brukmeiers, Gunnars Šmits
Skatuves, kostīmu un video dizains: Robs Monens
Mūzika: Daniels Doršs
Režisora asistente Regīne Dura
Dramaturģe Annalena Šota
Latviešu teksts: Baiba Cekule
Biļetes Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv
Cena – 15 eiro, studentiem, skolēniem, cilvēkiem ar invaliditāti – 10 eiro.
Biļetes cena skatuves mākslas profesionāļiem – 10 eiro, tās var iegādāties tikai Latvijas Jaunā teātra institūtā Miera ielā 39-2 biroja darba laikos. Samaksa skaidrā naudā. Rezervācija un info: contact@theatre.lv, tālr. 67228477.
Pēc pirmās izrādes plkst. 18.00 Dailes teātra Mazajā zālē
režisora Hansa Vernera Krēzingera, dramaturģes Regīnes Duras, Žaņa Lipkes memoriāla direktores Lolitas Tomsones un dramaturga Matīsa Gricmaņa saruna
Saruna notiks angļu valodā un ilgs līdz 19.00, aicināts ikviens interesents, ieeja bez maksas.
Vācu režisors Hanss Verners Krēzingers ir unikāla personība vācu laikmetīgajā teātrī, jo viņa skatuves darbi un instalācijas vienmēr ir balstītas skrupulozā arhīvu un dokumentālu liecību izpētē. Krēzingeru interesē vēsture un tās atspulgs mūsdienās, bet jo īpaši – birokrātijas, varas un indivīda attiecības. Izrādē “Klupšanas akmeņi” (vācu valodā – Stolpersteine Staatstheater) aktieri un skatītāji kopā sēž pie liela galda. Šeit nav klasiskā dalījuma zālē un skatuvē – ir tikai tie, kuri spēlē un tie, kas to nedara. Aktieri lasa arhīva dokumentus, laikrakstu un teātra programmiņu tekstus, privāto saraksti un intervijas ar aculieciniekiem, pamazām uzburot 30. gadu Vāciju un atklājot, kā Karslrūes teātrī kādreiz tik iemīļotie ebreju aktieri un teātra darbinieki tiek arestēti, izsūtīti, nolemti nāvei vai novesti pašnāvībā.
Šis nav emocionāls stāsts par upuriem. Meistarīgi apvienojot tekstu, video un mūziku, Krēzingers panāk, ka dokumenti sāk runāt un preparēt valsts radīto birokrātisko procedūru, kas, sekojot virknei likumīgu noteikumu, sagatavoja un leģitimēja genocīdu. Beigās skatuve ir pārvērtusies par lielu lasītavu un skatītājiem pašiem ir iespēja ieskatīties dokumentos. Paralēles ar mūsdienām ir satriecošas.
Izrādes nosaukums ir atsauce uz vācu mākslinieka Guntera Demniga darbu “Stolpersteine”, kas veltīts nacionālsociālisma upuru piemiņai, „atceroties visus ebrejus, čigānus, homoseksuāļus, disidentus, Jehovas lieciniekus un eitanāzijas upurus, kuri tika izsūtīti vai iznīcināti”. Kopš 1992. gada Demnigs izvieto bruģakmens izmēra vara plāksnes ar iegravētu cilvēka vārdu tās mājas priekšā, kas ir viņa pēdējā brīvi izvēlētā dzīves vai darba vieta. Nu tas ir kļuvis par pasaulē lielāko izkliedēto memoriālu ar vairāk nekā 56 tūkstošiem plākšņu jeb „klupšanas akmeņu”. Karlsrūē tādi ir divi un abi – valsts teātra priekšā, pieminot ebreju aktierus, kas bija šī teātra trupas dalībnieki līdz 1933. gadam.
„Klupšanas akmeņi” tika atzīta par vienu no desmit labākajām 2016. gadā vācu teātros iestudētajām izrādēm.
Informācija par izrādi vācu valodā – Gētes institūta Rīgā mājaslapā.
Viens no vadošajiem laikmetīgā dokumentālā teātra režisoriem Hanss Verners Krēzingers (Hans-Werner Kroesinger) ir studējis teātra, drāmas um mediju mākslu Gīsenē no 1983. līdz 1988. gadam. Studiju laikā viņš bija Roberta Vilsona asistents, bet vēlāk strādāja kopā ar Haineru Milleru.
Kopš 1993. gada Krēzingers ir strādājis Štutgartes Valsts operā, Karlsrūes Valsts teātrī, Maksima Gorkija teātrī, Hebbel-am-Ufer teātrī, Volksbühne un Podewil Berlīnē, Forum Freies Theater (FFT) Diseldorfā un citur. Viņa darbs par Ruandas genocīdu Rwanda Revisited 2009. gadā tika iekļauts labāko vācu neatkarīgā teātra izrāžu skatē Impulse.
Krēzingera darbi ir balstīti dokumentālos notikumos un top rūpīgas izpētes rezultātā. Viņš runā par šodienas pasauli un asām globālām politiskām tēmām, izsekojot samezglotām vēsturisku notikumu attīsttības trajektorijām, lai tādā veidā pēc iespējas precīzāk iezīmētu valdošās politiskās un ekonomiskās intereses.
Uzskatot, ka teātra skatuve ir instruments analīzei, Krēzingers turpina vācu pagājušā gadsimta 60. un 70. gadu dokumentālā teātra tradīciju, taču atšķirībā no saviem priekštečiem, kas tiecās izskaidrot realitāti līdz pēdējai detaļai, viņš uzskata, ka šajā post-ideoloģijas laikmetā „patiesību“ nav iespējams vienkārši izstāstīt. Labākajā gadījumā tā atklājas, sastopoties vairākām atšķirīgām perspektīvām. Tādēļ Krēzingers pats savos darbos netiecas ieņemt konkrētu pozīciju. Viņa vēlme ir „radīt iespēju saprast mehānismus, kādos mēs darbojamies“. Skatītāji Krēzingera izrādes piedzīvo neparasti iekārtotās skatuvēs, jo režisors tic, ka mūsu viedoklis par notikumu lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā mēs to ieraugām.
Krēzingera teātris nav vienkāršs un pieprasa koncentrēšanos. Režisors saka, ka viņa darbi „aicina skatītājus uz nopietnu darbu, nevis teatrālas pieredzes baudīšanu.“
Viesizrādi Rīgā rīko Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā. Projekts tiek īstenots ar Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu.
Atpakaļ