Festivāla sākumā atraktīvu vielu pārdomām par trīsdesmitgadnieku liriski nostalģisko dzīves un teātra izjūtu piespēlēja jaunsentimentālista Jevgeņija Griškoveca stāsti, bet šovakar skats uz pasauli solās būt ekstrēms, asiņains, ar traģēdijas piegaršu. Runā, tā esot divdesmitgadnieku teātra balss, lai gan precīzāks būtu apzīmējums - Eiropas jaunās drāmas balss, kuru, protams, neraksta jaunieši vien.

Vakuums starp paaudzēm, gluži tāds pats kā dusmīgajā angļu dramaturģijā 20. gadsimta piecdesmitajos gados, tikai nu jau izvijies ir spirāles nākamais loks - niknumu nomainījusi neiroze, jauno retoriku - iznīcība.

Pētot autsaiderisma filozofijas agoniju, fon Marienburgs ņem talkā visu traģēdijas arsenālu: dzimtas iznīcības ceļu, incestu, vecāku slepkavību, pašnonāvēšanos, dzen savu stāstījumu virzienā uz «šausmām un līdzjūtību». Un provocē jautājumu par traģēdijas iespējamību šodien.

Oskars Koršunovs nu jau vairākus gadus konsekventi strādā tikai ar jauno dramaturģiju - kopdarbs ar lietuviešu dzejnieku Sigitu Paruļski P.S. lieta O.K. un britu jaunās drāmas Marka Ravenhila Shopping and fucking interpretācija rādīti iepriekšējos Homo novus festivālos - un tie jaunie cilvēki, kas, sacīsim, Rīgā pilda Filharmonijas skvēriņu un slimnīcas, Lietuvā aktīvi apmeklē Koršunova teātri. Latvijā šī zona joprojām ir neaizņemta, Jaunais Rīgas teātris tomēr ir vairāk orientēts uz tā dēvēto universitātes, nevis ielas auditoriju.

Koršunova teātris Viļņā joprojām nav zaudējis savu Eiropas jaunās dramaturģijas Baltijas štāba jeb Baltijas barakas statusu. Tas ir līdzinieks Tomasa Ostermaijera Das Baracke Theater, ar kopīgo patosu - iestudēt vienīgi jauno dramaturģiju - un kopējo pārliecību, ka tā un tikai tā nes sev līdzi jauno teātri. Latvijā pēdējais režisors, kuru interesēja šī jaunā dramaturģija, kas to spēja novērtēt, iztulkot un iestudēt, bija Pēteris Pētersons. Un pēdējais šāds iestudējums - Bernāra Marī Koltesa Roberto Zuko tapa pirms sešiem gadiem. Vieta ir brīva. Bet sejas turpina degt. Ne tikai Vācijā un Lietuvā.

Publicēšanas datums: Piektdiena, 2000. gada 5. maijs.
Neatkarīgā rīta avīze, Kultūra (13. lpp.)