Kas kultūru sagaida 2010.gadā?

2010.gadā likumā par valsts budžetu paredzētais valsts budžeta finansējums Kultūras ministrijai ir 68,26 miljoni latu. Salīdzinoši – 2009.gadā pēc budžeta grozījumiem Kultūras ministrijas budžets bija 95,94 miljoni latu, tātad samazinājums ir par 29 %. Skatoties ilgākā perspektīvā, 2010.gadā Kultūras ministrijas finansējums atgriežas apmēram 2006.gada līmenī.

Plānotais finansējums profesionālajai mākslai 2010.gadā ir 13 milj. latu (2009.gadā bija par 3 miljoniem lielāks), filmu nozarei 1 milj. latu (2009.: 1,8 milj. Ls), mākslai un literatūrai – 8,3 milj. Ls (2009.: 10,2 milj. Ls), kultūrizglītībai – 20 milj. Ls (2009.gadā: 28,2 milj. Ls).

Valsts Kultūrkapitāla fondam 2010.gadā piešķirtais finansējums ir 2 111 433 Ls. 2009.gadā VKKF budžets bija divreiz lielāks (4 118 737 Ls ), bet, salīdzinot ar 2008.gadu (7,6 miljoni latu), finansējums samazinājies par 72%. VKKF padome nolēmusi samazināt izmaksājamo mūža stipendiju apjomu – līdzšinējo Ls 150 vietā no 2010. gada janvāra tiks izmaksāti Ls 100. 2010.gadā netiks izsludinātas mērķprogrammas un tiek plānoti tikai trīs projektu konkursi, kuru ietvaros par finansējumu konkurēs gan valsts mēroga un nozīmes kultūras pasākumi, gan reģionu projekti, gan nelielu projektu pieteikumi.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenošanai 2010.gadā piešķirti 13 miljoni latu. Tas ir nozīmīgs plānotā finansējuma (38,5 miljoni latu) samazinājums, kas sadārdzinās projektu un pārcels celtniecības nobeigumu vismaz par gadu.

Ko 2010.gadā darīs kultūras ministrs?

Kultūras ministra Inta Dāldera Tautas partijas 12.kongresam 2009.gada 21.novembrī sagatavotās runas galvenais patoss bija par nacionālas kultūras nozīmi Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšanā, kā arī tās lomu šī brīža grūtību pārvarēšanā. Rezumējot 2010.gada budžeta plānošanas procesu, ministrs sola, ka pamatlīmenī tiks saglabāti muzeji, mūzikas skolas, teātri, opera, orķestri, arhīvi, bibliotēkas un citas kultūras iestādes, kā arī tiks turpināta bibliotēkas celtniecība. Vi 6;š plāno padarīt kultūras pārvaldību efektīvāku un mūsdienīgāku, veikt muzeju reorganizāciju, “lai piešķirtu lielāku redzamību Rai 6;a un Aspazijas mantojumam”. Tāpat sola domāt “par resursu konsolidāciju vienam kopējam vasaras mūzikas festivālam”, kā arī celt darba ražīgumu.

Ko 2010.gadā var darīt kultūras cilvēki?

Ne vien kultūrai pieejamais valsts un pašvaldību finansējums saruks, bet arī tiks paaugstināti nodokļi. Autoratlīdzības saņēmēju ienākumus samazinās un kultūras pasākumu rīkošanu sadārdzinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes paaugstināšana no 23% uz 26%. No 2010.gada 1.janvāra IIN 26% apmērā līdzšinējo 15% vietā būs jāmaksā arī saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp autoratlīdzības saņēmējiem.  

Tomēr ir arī kāda laba ziņa: valdība ir atbalstījusi Ekonomikas ministrijas priekšlikumu nākamgad ieviest jaunu, būtiski atvieglotu kārtību, kādā ikviens iedzīvotājs varēs uzsākt savu mazo uzņēmējdarbību bez lieku birokrātisko procedūru kārtošanas. Paredzēts ieviest patentmaksas, kas ir nodokļu maksājums, apvienojot iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Patentmaksas ikmēneša apmērs, atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, par kurām maksātājs var veikt patentmaksu, būs no 30 līdz 70 latiem mēnesī. 

Savukārt skolotājiem viena no iespējām ir uzsākt pedagoga privātpraksi. Izglītības kvalitātes valsts dienestā pedagoga privātprakses sertifikātu var iegūt bez maksas.

Tā kā Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums 2010.gadā būtiski samazinājies, bet konkurence tikai pieaugs, kultūras organizācijas var rūpīgāk izpētīt visus pārējos finansējuma avotus. ES fondu finansējuma iespējas var atrast ES fondu vai KM mājas lapās. Var mēģināt pieteikties kādā no pārrobežu sadarbības programmām, piemēram, līdz 2010.gada 2.aprīlim var iesniegt projektus pārrobežu sadarbības programmā Latvija - Lietuva – Baltkrievija. Eiropas Komisija izsludinājusi konkursus ES mūžizglītības programmā, tostarp ES profesionālās izglītības Leonardo da Vinci programmā.

Ja nu šie padomi nav pielietojami, tad, iespējams, tieši nākamajā gadā atradīsies laiks, lai beidzot izdarītu kādu sen nepadarītu darbu vai pateiktu sen nepateiktu vārdu.

Ko dara citās valstīs?

Francijas muzeji protestu pret valdības lēmumu samazināt algas un darbiniekus, pauda streikojot – laika periodā no 23. novembra līdz 17. decembrim Francijā streikoja daudzi muzeji un mākslas galerijas, tostarp vairāki pasaulslaveni muzeji - Luvra, Pompidū centrs, Versaļas pils, Orseja muzejs. Muzeju darbinieku un arodbiedrību pārrunas ar kultūras ministru Frederiku Miterānu (Frédéric Mitterrand) nav beigušās veiksmīgi, jo viņš nevēlas izdarīt izņēmumu muzeju darbinieka skaita saglabāšanā, bīstoties, ka sekos citu nozaru profesionāļu protesti. Iespējams, muzeji streiku turpinās 2010.gada janvārī.

Savukārt Nīderlandes Kultūras ministrija atbalstīs inovācijas kultūras nozarē. Pirmais konkurss ir noslēdzies, piešķirot 2.1 miljonu eiro projektiem, kuri piedāvā izmantot mūsdienu tehnoloģijas un veidot novatoriskas partnerattiecības ārpus kultūras jomas. Programmas mērķis ir paplašināt auditoriju un veicināt sabiedrības izpratni par kultūru un mākslu.

Somijas Izglītības ministrija ir izstrādājusi kultūrpolitikas stratēģiju līdz 2020.gadam. Dokuments iezīmē kultūras virzību prom no šauras izpratnes par mākslu, atzīmējot, ka 2020.gadā kultūra būs nozīmīga reģionālās un valsts attīstības daļa. Strādājošie radošajās nozarēs, kultūra un ekonomika, kultūra un līdzdalība ir daži no aspektiem, kas raksturo daudzveidīgo kultūras nozīmi.

“Culturelab” (kultūras laboratorija) www.culturelab.com ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2005.gadā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību, stratēģiski un inovatīvi izmantojot kultūras resursus.
Apkārtraksta un māja lapas veidošanu atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros, un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
“Culturelab" apkārtraksts tiek izsūtīts vienreiz mēnesī, apkopojot mājas lapā www.culturelab.com publicētos jaunumus par kultūras politiku, kultūru pilsētu un reģionu attīstībā, radošajām industrijām, kultūras līdzdalību un pētījumiem kultūras jomā.

Jaunumus sagatavoja: Baiba Tjarve, baiba@culturelab.com