LATVIJAS JAUNĀ TEĀTRA INSTITŪTS

English

RAKSTI
BRĪVAJAM
FORUMAM

Saņem ziņas e-pastā

IESAKĀM ( )

Leļļu dienas Rīgā

Informējošs raksts par Starptautisko teātra festivālu Homo Alibi, kas publicēts žurnāla "Tēatra Vēstnesis" vasaras numurā. Autore Gundega Laiviņa / LJTI

Absurdās Turākijas iemītnieki ar dīvainām un atbruņojošām grimasēm, vesela pingvīnu armija, elegancē un kustībās nepārspējami skeleti un neskaitāmas lelles, lellītes, mehānismi un priekšmeti – tādi izskatīsies šīgada Starptautiskā teātra festivāla Homo Alibi ciemiņi. Visi dzīvāki par dzīviem, pateicoties mākslinieku radošajai brīvībai, izdomai un tehniskajai meistarībai. Šovasar, savā desmitajā pastāvēšanas gadā, Latvijas Jaunā teātra institūts piedāvā jau piekto „mazformāta” festivālu Homo Alibi, kura tēma šoreiz ir leļļu un objektu teātris.

Festivāla tematiskā ievirze, kā allaž, ir cieši saistīta ar pazīmēm, kas novērojamas Latvijas teātrī un publikā, un liecina par jaunu un vērtīgu procesu aizsākumu. Līdz šim pie mums ir bijis pazīstams kvalitatīvs, taču samērā vienveidīgs un tradicionāls, galvenokārt maziem bērniem domāts leļļu teātris. Pēdējos gados šinī skatuves mākslas jomā ir attīstījies jauns un spēcīgs potenciāls, kas ir saistīts ar neatkarīgās kompānijas „umka.lv” aktivitātēm (izrādes „Stāsts par Danielu Reju”, „Kustoņi”, „Show Your Face” objektu teātra tehnikā) un jauno maiņu Latvijas Leļļu teātrī (marionešu izrāde „Kurš no mums ir sapinies?” jauniešiem un pieaugušajiem Aleksandra Mindļina režijā). Skatītāji, jo īpaši jaunā paaudze, par šīm izrādēm ir sajūsmā. Arī LJTI viesizrāžu rīkošanas pieredzē ļoti pieprasītas vienmēr ir bijušas tieši leļļu un objektu teātra izrādes – sākot ar starptautiskajiem sadarbības projektiem „Spēlēju, dancoju” (2001) un „Show Your Face” (2006) un beidzot ar Rezo Gabriadzes, Nevila Trantera un Stuffed Puppet Theatre, Cirque ici, brāļu Oligoru viesizrādēm (informācija www.theatre.lv).

Minētais liecina, ka ir pienācis labvēlīgs brīdis, lai mūsu leļļu teātrī parādītos lielāka daudzveidība, attīstītos laikmetīgas formas un starptautiski projekti un mainītos uzskats, ka leļļu teātris ir domāts tikai bērniem. Mēs ceram, ka arī šīgada Homo Alibi piedāvājums – izrādes bērniem un pieaugušajiem, latviešu mākslinieku jaundarbi, teorētiskās un praktiskās darbnīcas – sniegs būtisku ieguldījumu šajos procesos.

Atlasot festivāla viesmāksliniekus, mēs pārliecinājāmies par leļļu un objektu teātra neaprakstāmo daudzveidību, „galvenajās lomās” redzot lelles un marionetes, no dažādiem atkritumiem un vecām lietām radītus dīvaiņus, sadzīves priekšmetus, lietas un objektus, ēnas, ķermeņa daļas un zīmējumus, mūzikas mašīnas un robotus, maskas, papīru, smiltis, ūdeni... Iespēja strādāt ar lietām, nevis aktieriem, ļauj vaļu arī neierobežotai režisora iztēlei – visabsurdāko, šaušalīgāko, groteskāko sižetu un emociju rekonstrukcijai un skatuves – jo to, ko var izdarīt ar lelli vai smilšu čupiņu, nevar izdarīt ar dzīvu cilvēku.

Homo Alibi viesizrāžu programma iespēju robežās atspoguļos šo daudzveidību, piedāvājot franču mākslinieka Mišela Laubu (teātris Turak) izrādes, kurās itin viss, sākot ar tipāžiem un beidzot ar skatuves konstrukciju, ir izgatavots no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, krievu inženieru teātra AKHE izrādi „Fausts. 2360 vārdi”, kurā pazīstamais Fausta motīvs tiek izstāstīts ar aizraujošu ķīmisko eksperimentu palīdzību, vācu meistara Franka Zēnles (Tībingenas Leļļu teātris) virtuozo un eleganto marionešu izrādi „salto.lamento”, Velo teātra izrādi „Vilkme”, kas stāsta par vientuļa klerka bezmiega nakti, kad atdzīvojas visas istabā esošās lietas, kā arī bērnu izrāžu sēriju.

Mišels Laubu neoficiāli ir iecelts festivāla galvenā mākslinieka godā, jo viesosies Rīgā ar divām izrādēm, leļļu izstādi un leļļu gatavošanas un vadīšanas meistarklasi profesionāļiem. Šī franču mākslinieka trumpis ir viņa mīlestība pret saviem unikālajiem personāžiem, kurus viņš pats ir izdomājis un izgatavojis, iedvesis tiem dzīvību, izgudrojis speciālu valodu, un nu iesaista sižetos un piedzīvojumos, ko izspēlē savās izrādēs. Katrā Laubu lellē viegli var atpazīt dažādus sadzīves priekšmetus – knaibles viņš pārvērš putnā, piena kannu – govī, bet skārda bļodiņu samīca tik precīzi, ka tā iegūst vecišķa, noguruša cilvēka vaibstus. Apbrīnas vērta ir arī skrupulozi meistarotā izrāžu dekorācija - neskaitāmu stiepļu, virvju, stīgu un diedziņu konstrukcija, kas mainās un pārveidojas viegla rokas pieskāriena rezultātā. Mišels Laubu ir ļoti asprātīgs, nereti ironisks, nereti –poētisks mākslinieks, kurš savai leļļu pasaulei „Turākijai” ir veltījis visu mūžu. Ne velti viņa leļļu izstādi sauc „Ģimenes albums”.

Pēdējos gadu desmitos leļļu teātra jomā stabilu vietu ieņem tā dēvētais objektu teātris, kura izrāžu varoņi ir nevis īpaši gatavotas lelles, bet visdažādākās lietas, kas ikdienā atrodas mums visapkārt (kā piemēru varu minēt apvienības umka.lv izrādi „Stāsts par Danielu Reju”, kur piņķerīgu detektīvsižetu izspēlē parastas Daniel Ray firmas mugursomas). Festivālā Homo Alibi šo žanru pārstāvēs jaunzēlandiešu un franču mākslinieku dibinātais Velo teātris – viens no objektu teātra pionieriem Eiropā. Velo teātra vadītājs Šarls Lemuāns ir izcils objektu manipulators, kurš ar priekšmetiem darbojas līdzīgi kā ar vārdiem, un kura radītās vizuālās gleznas ir pat efektīgākas nekā teksti. Adelaides laikraksts The Advertiser par izrādi „Vilkme” raksta: „Šī izrāde ir īsts meistardarbs... Te ir gan asprātība un gudrība, gan dīvainības un brīnumi, tomēr kopējā atmosfēra, ko rada Velo, ir pilna skumju par pasaules zudušajām dvēselēm”.

Atšķirīga, ļoti dinamiska un enerģētiska vizuālā poētika raksturo krievu inženieru teātra AKHE skatuves un vizuālās mākslas darbus. AKHE kļuva slavena, pateicoties tās dibinātāju Maksima Isajeva, Pāvela Šemčenko un Vadima Vasiļjeva rituālajiem, eksplozīvajiem hepeningiem, kas bieži tika īstenoti parkos un citās sabiedriskās vietās. AKHE izrāžu, instalāciju un performanču estētikas pamatā ir vizuālā māksla, priekšmetu teātris, pirotehnika, ķīmiski eksperimenti un dažādi inženiertehniski izgudrojumi, kā arī pilnīga teātra telpisko, formālo vai saturisko kanonu ignorance. Viņu teātra virzošais spēks ir ļoti precīzs un nekļūdīgs bardaks. 2005. gadā mākslinieki sāka darbu pie jauna starptautiska projekta, kas veltīts literāri mitoloģiskajam tēlam Doktoram Faustam, un tā pirmo daļu mēs redzēsim Rīgā, festivālā Homo Alibi.

Spožu tehnisko meistarību var vērot vācu marionešu teātra guru Franka Zēnles izrādēs, kur viņš viens pats tiek galā ar desmitiem marionešu, ne reizi nesapinoties to vadīšanas mehānismos - sarežģītās spieķu un auklu konstrukcijās. Vēl vairāk, šī galvu reibinošā procesa laikā pašam māksliniekam izdodas palikt nemanāmam, radot iespaidu, ka lelles patiešām ir dzīvas un neatkarīgas būtnes ar unikālām fiziskām un emocionālām iezīmēm. Jaunākā Zēnles izrāde „salto.lamento” ir mākslinieka parafrāze par nāves dejas tēmu, kuru divu mūziķu improvizācijas pavadībā izspēlē lieli un mazi skeleti, miroņi, viduslaiku ikonogrāfiskie tēli ar trausliem ķermeņiem, košiem raksturiem un izcilu kustību partitūru.
Spilgts akcents viesizrāžu programmā būt Štutgartes Priekšmetu teātra mākslinieces Sigrunas Noras Kilgeres izrāde vismazākajiem skatītājiem „Georgs garāžā”, kas tiks adaptēta latviešu publikai sadarbībā ar mūsu leļļu teātra aktieri Miķeli Žideļūnu. Izrāde notiek īpašā telpā – nelielā maģiskā teltī, kuru var uzbūvēt gan uz skatuves, gan pļavas vidū, gan palielā dzīvojamā istabā, bet tās galvenie varoņi ir tamborētas, šūtas un citādi sameistarotas lellītes, kas nav daudz lielākas par aktrises roku pirkstiem.

Kādas ir mūsu pašu teātra mākslinieku attiecības ar leļļu un objektu teātri – to rādīs trīs latviešu mākslinieku jaundarbi bērniem un jauniešiem, kas piedzīvos pirmizrādi festivālā Homo Alibi. Uzaicinot režisorus veidot bērnu izrādes festivālam, mūsu mērķis ir iekustināt sastingušo bērnu un jauniešu teātra vidi, bet vienīgais nosacījums māksliniekiem - darboties objektu un leļļu teātra teritorijā. Režisors Mārtiņš Eihe kopā ar dramaturģi Kristu Burāni, leļļiniekiem Baibu Geķi un Ģirtu Šoli un jauno režisoru Kārli Krūmiņu strādā pie Ērika Kestnera stāsta „Mazais cilvēks” skatuves versijas. Režisors un improvizators Varis Klausītājs, mūziķis Jānis Kurševs, aktrise Inta Klusa un gleznotāja Anda Lāce ir radījuši brīnišķīgu muzikāli vizuālu izrādi par vilku latvieša apziņā, kur galveno lomu spēlē zīmējumi un dzīvā animācija. Latviešu izcelsmes igauņu horeogrāfe Renāte Valme, savukārt, mazajiem skatītājiem piedāvās dejas izrādi objektu teātra estētikā.

Leļļu teātrim ir gara un interesanta vēsture, tā aizsākumi meklējami vissenāko tautu rituālos, bet mūsdienās tas spēlē izšķirošu lomu vairākās Austrumāzijas zemēs, kur dzīva cilvēka spēli uz skatuves skar visdažādākie ierobežojumi vai pat aizliegumi. Šodien leļļu un objektu teātris apbur ar savu daudzveidību, māksliniecisko, idejisko un tehnisko līmeni, tas saista ne tikai leļļu, bet arī dramatiskā teātra, dejas un cirka māksliniekus. Pie tam, katrā valstī un kontinentā šim teātrim ir savas raksturīgas iezīmes. Eiropā jaunā leļļu un objektu teātra lielvalstis ir Francija un Vācija, bet pasaulē ar senās tradīcijās balstītu inovāciju izceļas Dienvidamerikas un Āzijas valstis. Festivāls Homo Alibi skatītājiem sniegs ne tikai vizuālu un emocionālu baudījumu, bet piedāvās iespēju paplašināt zināšanas par šo teātra jomu – LJTI bibliotēkas krājumi tiks papildināti ar teorētisko literatūru par leļļu un objektu teātri, bet festivāla programmu atklās britu teorētiķes Penijas Frensisas atvērtā lekcija par leļļu teātra vēsturi un aktuālajām tendencēm pasaulē.

Atgriezties