| RAKSTI BRĪVAJAM FORUMAM |
| Saņem ziņas e-pastā |
|
| Brīnums. Skumjš un virtuozs | |
| Ja kāds vasarā būtu man teicis, ka Rīgā divas dienas ar divām izrādēm viesosies Eiropas otrā lieluma mūsdienīgā kustību dejas teātra zvaigzne Jožefa Nādja (ungārs Nadj ērtības dēļ pie mums gan transkribēts kā Nadžs) ar savu trupu Theatre Jel, es nodomātu: joko vien tālāk, draugs! Šo skaitliski mazo, bet ņipro dejojošo aktieru kolektīvu no Orleānas savā «īpašumā» labprāt redz katrs ietekmīgs pasaules teātra festivāls (bet nevar dabūt!), viņu godalgu zelts un vadītāja labā slava katram Eiropas teatrālim šķiet pelnīta un gandrīz vai pašsaprotama, nu gluži tāpat kā leģendas - horeogrāfes Pīnas Baušas Vupertāles dejas laboratorijas neapstrīdamā reputācija. Ja skaistuma cienītāju aprindās tiek runāts par mūsdienu poētisko dejas teātri, noteikti dzirdēsit šos divus uzvārdus - Bauša, Nādjs. Viņi ir vienīgie vārdos grūti aprakstāmā fenomena dejas teātris šolaiku guru. | |
| Orleānieši ir Rīgā! Francijas vēstniecība, pildot savas valsts kultūrmisionārisma programmu, sagādājusi mums šo unikālo iespēju - pašiem redzēt teātri, kas jau ir leģendārs, bet joprojām dzīvs. Nādja trupas Baltijas valstu un Krievijas tūrē Rīga ir pieturpunkts, kurš varēja nebūt, ja Francijai nebūtu sava kultūrpolitika. Rīgā jau esam redzējuši citas «provinciāles» - izcilās Kārinas Saportā baletu. Šoreiz tātad ciemiņi no Orleānas jaunavas vietām. Tikai atšķirībā no mazās Žannas, kas ticēja providencei un brīnumam no augšas, šī teātra brālība brīnumus rada ar saviem ķermeņiem un režisora fantāziju. Citstarp, nesen 1986.gada Francijas labākais horeogrāfs Nādjs, kurš tikai 1980.gadā no dzimtās maģāriskās Kanišas (tagadējās Serbijas teritorija) ieradās Parīzē, lai to iekarotu ar dejas plastikas enerģiju, saņēmis prestižo Francijas Akadēmijas Teātra cilvēka titulu. Viņa skolotāji ir XX gadsimta plastikas ģēniji - mīmi Marsels Marso un Etjēns Dekrū, vārdi, kas asociējas ar briljantu tehniku un cilvēcīgā satura dominanti mākslā. Arī Ungārija cīkstās par tiesībām Nādju saukta par ungāru modernā baleta spīdekli, regulāri piedāvājot Nādjam darbu Budapeštā. Viņš izvēlas citu ceļu - trupai raksturīgo atvērtības principu - vairāki dejotāji un izrāžu līdzstrādnieki nāk no bijušajām austrumbloka valstīm. Nādjs sadarbojas ar talantiem no visas pasaules, jo «lai kas arī notiktu pasaulē, es varu to tikai pārvērst teātrī». Piemēram, 4.novembra izrādei Atkāpšanās laiks dzīvo mūziku spēlēs izcilais Eiropas džezmenis, bijušais rīdzinieks Vladimirs Tarasovs, tagadējais Viļņas Krievu drāmas teātra direktors! Esmu gan redzējis tikai divas Nādja izrādes - Degunradža septiņas ādas un Pekinas pīle, bet garantēju - ja iespējams dzeju iemiesot, ja iespējams parādīt, kā no domas dzimst kustība (ne otrādi), kā tēls pārtop murgā, murgs - aizkustinošā pasakā, tad Nādja mazie sacerējumi skatuvei un ķermenim ir šī Kustības Poēzijas miesa. Apgarota miesa. Kaut arī vēsts nebūt nav bezbēdīgi jautra. 5.novembra izrādes viela atrasta Georga Bīhnera nepabeigtajā šedevrā - traģēdijā Voiceks, ko teātra vēsturē uzskata par modernās drāmas un jaunās mākslas (sarakstītas pirms 160 gadiem!) aizsākumu. Atcerēsimies, ka šī luga iedvesmojusi daudzus pasaules ģēnijus, sākot no komponista Albana Berga, beidzot ar kinotīrradni Verneru Hercogu. Domāju, ka Nādjam būs savs vārds par Bīhnera un nelaimīgā kareivja Voiceka un viņa piesmietās mīlestības drāmu. Tiekamies teātrī - dejas teātrī! Autors: Normunds Naumanis | |
| Atgriezties | |
|
Jana Lauversa kompānija Izrāžu skate. Pavasaris 2013 Homo Novus - raksti un recenzijas |
