22. janvārī - pirmizrāde Čūska - Viestura Kairiša un Ievas Jurjānes kopdarbs, Jaunā teātra institūta un Jaunā Rīgas teātra sadarbība, partnerattiecības ar Hebbel Theater Vācijā, teātri La Filature un Aviņjonas festivālu Francijā, Francijas vēstniecību Latvijā. Cerams, ka šis projekts radīs atkārtojamu, kopjamu, turpināmu precedentu Latvijas teātra dzīvē, iesaistot izrādes radīšanā vairākus sadarbības partnerus. Cerams, ka šis projekts pieliks punktu starptautiski radītajām leģendām, ka interesants teātris rodams tikai Lietuvā. Un radīs jaunu intereses vilni par citiem Latvijas režisoriem.

Otrs šī gada nozīmīgākais JTI projekts domāts gluži citai auditorijai - Latvijas teātru direktoriem. Mācību semināru cikls, kas aizsākās pagājušā gada novembrī sadarbībā ar holandiešu partneriem, intensīvi turpināsies arī šogad - divi semināri notiks Latvijā un divi - Nīderlandē. Nedomājam, ka Latvija kļūs par otru Nīderlandi, bet varbūt, ka šie semināri būs neliels apstāšanās punkts, apdomājot, ko tad tālāk un - kā tālāk (katram teātrim un visiem teātriem kopā).

Laikam jau festivāla rīkotājiem adrenalīns nepieciešams biežāk nekā reizi divos gados, laikam taisnība būs tiem, kas saka, ka biennāļu tendence ir rīkot nelielus starp-festivālus... Šogad maijā ceram teatrāļus un interesentus ieraudzīt viesizrāžu (pāris nelielas izrādes, kuras apvienos nosaukums Homo Alibi) skatītāju lokā. Esam mazliet noguruši no solījumiem, ažiotāžām un skaļiem vārdiem, - lai arī ceram, ka izrādes spēs piedāvāt kaut ko interesantu un varbūt pat neredzētu, tomēr vairāk šīs viesizrādes uztveram kā darba skati, iespēju interesentiem parādīt tepat kamiņos tapušas izrādes, par kurām runā.

Rudens pusē - sadarbībā ar Francijas vēstniecību Latvijā - ceram Rīgā ieraudzīt ungāru izcelsmes, Francijā strādājošā horeogrāfa Jozefa Nadža izrādi (-es). Iespējams, rudenī Rīgā būs vēl pāris izrādes zem St.Pēterburgas festivāla Baltijas nams zīmes: O. Koršunova Sapnis vasaras naktī, Kama Ginkas Melnais mūks. Ar šo plānoto viesizrāžu uzskaitījumu nevēlos teikt skaļus solījumus, jo ne viss varbūt īstenosies, gribu apliecināt JTI apņemšanos turpināt strādāt, uz Rīgu atvedot un parādot interesantas izrādes.

Ir jau vēl arī citi plāni, ieceres, idejas. Publikācijas, kultūrpolitika, sadarbības projekti divus un trīs gadus uz priekšu.

Psihiatrijā ir virziens, kas pārvērtē kritērijus, pēc kuriem mēs spriežam, kas īsti ir normāls un kas - nenormāls, ārprātīgs. JTI kā nevalstiska organizācija Latvijas kultūrpolitikā automātiski ir nostādīta ārpus normas situācijā. Tāpēc, ka tāpēc. Valsts mūs nav dibinājusi. (Gandrīz citāts.)

Baiba Tjarve
JTI direktore