2. seminārs notika Cēsīs 2000.g. 2.-6.martā. Semināra programmu veidoja teorētiskās lekcijas un nodarbības grupās. Teorētiskās lekcijas tika nolasītas par sekojošām tēmām:

· Mākslas menedžments un pārmaiņu teorija (Pims van Klinks),
· D.E.C.I.D.E. problēmu risināšanas process (Džiliana Makdonalde),
· Personāla menedžments (Ērika van Eghena),
· Komunikācijas un dialogs - māksla domāt kopīgi (Džiliana Makdonalde),
· Ārējā orientācija un sabiedriskās attiecības (Ērika Hafmansa),
· Prezentācijas iemaņas (Džiliana Makdonalde).
· Īsu prezentāciju par automātisko biļešu tirdzniecības sistēmu, kuru jau vairākus gadus izmanto Jaunais Rīgas teātris, Rīgas Krievu Drāmas teātris un Latvijas Nacionālā opera, sniedza pārstāvji no firmas "E-centrs" (Gundars Kulups).

Nozīmīga programmas daļa bija darbs grupās pie diviem projektiem, kuri izveidojās no četru grupu I semināra "mājasdarbiem". Projektos tika iesaistītas arvien jaunas menedžmenta tēmas: problēmu risināšana, sabiedriskās attiecības, stratēģiskā analīze, prezentācijas iemaņas, pārmaiņas vadībā un jauna kultūrpolitika.

Lekciju tēmu kontekstā tika apskatīts gan pašvaldības teātra, gan neatkarīgā teātra darbības modelis. Pastāvīgajā darbā dalībnieki strādāja 4 grupās.

3. seminārs notika Amsterdamā, Nīderlandē 2000.g. 15.-22.maijā. Semināra programma tika veidota tā, lai dalībnieki iepazītos ar Nīderlandes teātra organizācijām un to darbības principiem 3 līmeņos:

makro (valsts kultūrpolitika teātra jomā), mezo (sadarbība starp teātriem, asociācijas), mikro (atsevišķu teātru struktūra, darbības veidi un metodes). Atbilstoši šai shēmai dalībnieki apmeklēja sekojošas organizācijas:

Ø Nīderlandes teātra institūts, tā darbības virzieni, bibliotēka un teātra muzejs.

Par Nīderlandes kultūrpolitiku lekciju nolasīja Jans Japs Knols (Nīderlandes Kultūras ministrijas Drāmas departamenta vadītājs).

Par pārejas laika reformām un starptautisko sadarbību lekciju nolasīja Dragans Klaičs (Nīderlandes teātra institūta direktors).

Ar Nīderlandes teātru un koncertzāļu vadītāju asociāciju iepazīstināja Jans Knopers, bijušais asociācijas izpilddirektors, kurš uzmanību pievērsa biļešu izplatīšanas aspektam.

Ø Ar Teātru producentu un izpildmākslinieku asociācijas darbību iepazīstināja Japs Jongs, šīs asociācijas izpilddirektors.

Ø Dalībnieki tika iepazīstināti ar Izpildmākslu veicināšanas biroju;

Ø Par Uitmarkt - Nīderlandes brīvdabas kultūras tirgu - stāstīja un notikuma videoierakstus rādīja Jeroens Gerlahs, Amsterdamas Centralizētās biļešu izplatīšanas kases (AUB) tirdzniecības menedžeris;

Ø Dalībnieki apmeklēja Amsterdamas Centralizētās biļešu izplatīšanas kasi (AUB), kā arī telefonpasūtījumu centrāli, kur tika iepazīstināti ar Nīderlandes centralizētās biļešu izplatīšanas pieredzi, organizācijas tehnisko aprīkojumu un struktūru;

Ø Kā vienu no vērtīgākajām pieredzēm dalībnieki atzina iespēju apmeklēt dažādus teātrus, iepazīstoties ar to organizācijas struktūru, finansējuma principiem, starptautiskās sadarbības metodēm un pieredzi.

Dalībnieki tika sadalīti vairākās grupās un atbilstoši teātru izmēriem un darbības specifikai apmeklēja dažādus teātrus:

4. seminārs notika Rīgā, 6.-10.septembrī 4.semināra programma tika veidota tā, lai turpinātu aizsākto darbu 3 līmeņos:

Makro (valsts kultūrpolitika teātra jomā): dalībnieki viesojās Kultūras ministrijā un kopīgā diskusijā par kultūrpolitikas problēmām teātra jomā bija aicināti arī Vija Virtmane (KM kultūrpolitikas departamenta vadītāja), Jānis Siliņš (Teātru padomes priekšsēdētājs)
Notika arī darbs grupās par vairākām tēmām: stratēģiskā plānošana, personāla menedžments un mārketings, kurās dalībnieki kopīgi ar Nīderlandes pasniedzējiem apsprieda konkrētas savu teātru problēmas šajā jomās.

Mezo (sadarbība starp teātriem, asociācijas): Turpinājās jau iepriekšējos semināros aizsāktās diskusijas par esošajiem un iespējamiem sadarbības veidiem starp teātru direktoriem. Diemžēl jautājumā par teātru direktoru asociācijas nepieciešamību domas dalījās un vienots viedoklis netika panākts.

Mikro (atsevišķu teātru struktūra, darbības veidi un metodes). Dalībnieki viesojās Latvijas Nacionālajā operā, kuras pārstāvji iepazīstināja ar operas plānošanas stratēģiju, darbinieku struktūru, finansējumu un citām organizācijas īpatnībām. Visa grupa kopīgi veica SWOT analīzi un noteica vairākas organizācijas problēmas, savukārt mazākās grupās tika izstrādāti un prezentēti ieteikumi svarīgāko problēmu risināšanai.

Audits Jaunajā Rīgas teātrī un līdzīgi kā operā iepazinās ar teātra vēsturi un šā brīža situāciju - finansu stratēģiju, personāla struktūru un politiku, repertuāra politiku. Atsevišķās grupās tika veikta teātra SWOT analīze, un katra grupa izvēlējās vienu, viņuprāt svarīgāko problēmu, piedāvājot ieteikumus risinājumam.

5. seminārs norisinājās Rīgā un Liepājā 2000.g. 29.novembrī - 3.decembrī. 5. semināra programma tika veidota, atsaucoties dalībnieku ierosinājumiem veikt auditu Liepājas un Rīgas teātros, kā arī, veltīt atsevišķu dienu mārketinga jautājumiem.

30.novembrī dalībnieki kopā ar Nīderlandes pasniedzējiem trīs grupās apmeklēja un iepazinās ar trim Liepājas teātriem: Liepājas pilsētas, Liepājas Ceļojošo Leļļu teātri un neatkarīgo teātri "Mūris". Audita laikā teātros tika veikta SWOT analīze, nosakot teātra stiprās un vājās puses, attīstības iespējas un draudus. Darba grupas izstrādāja un prezentēja ieteikumus problēmu risinājumam.

1.decembrī seminārs turpinājās Rīgā. Audits tika veikts Nacionālajā, Dailes un Krievu Drāmas teātrī.

2.decembrī mārketinga speciālists un Leuvardenes teātra direktors Herards Tonens no Nīderlandes vadīja nodarbību par mārketinga metodēm teātrī. Pēcpusdienā dalībnieki turpināja darbu grupās pie sponsorēšanas, stratēģiskās plānošanas un personālmenedžmenta tēmām. Darbs grupās deva iespējas katram uzdot jautājumus par sevi interesējošiem jautājumiem, kā arī pieredzes apmaiņai dalībnieku starpā.

3.decembrī notika visu semināru novērtējums. Kā semināra pozitīvos rezultātus dalībnieki minēja sekojošo:

Personīga iepazīšanās teātra direktoru un administratoru starpā, līdz ar to profesionālās kopības apziņas izveidošanās, konkrēti plāni un idejas sadarbībai starp teātriem.
Iegūta spēja domāt stratēģiski, nemeklējot risinājumu tikai finansu līdzekļu trūkumā.
Seminārs apvienoja gan valsts, gan nevalstiskos teātrus un ļāva iepazīties ar situāciju abos sektoros, vienlaicīgi iemācot domāt vispārīgāk par kopējo situāciju.
Seminārs deva iespēju sakārtot jau esošās menedžmenta zināšanas un sasaistīt praktisko pieredzi ar menedžmenta teoriju un jēdzieniem.
Kopīgas menedžmenta leksikas izveidošanās - iespēja runāt vienā valodā, izmantojot profesionālos terminus.
Jaunu darba metožu un stratēģiju apgūšana un zināšanu pārņemšana no kolēģiem.
Iespēja katram individuāli apzināt trūkumus savās zināšanās un vēlme turpināt izglītošanos.
Seminārs ļāva pārdomāt savu darbu un sakārtot/ pārkārtot prioritātes.
Apzināšanās, ka demokrātija un pārmaiņas šībrīža situācijā teātros atkarīgas no pašiem

2001.g. februārī JTI organizēs īsu semināru par interneta izmantošanu teātra vajadzībām: darbs ar elektronisko pastu un tā lietderība starptautiskā informācijas apritē, darbs ar interneta meklētājiem, teātra profesionāļiem noderīgas mājas lapu adreses, interneta datu bāzes u.t.t

Tiks rīkota diskusija un preses konference, lai izvērtētu šī semināra norisi, metodiku un rezultātus un salīdzinātu ar citu šāda veida apmācības programmu rīkotāju pieredzi, kā arī piedāvātu informāciju, "kļūdu analīzi", lai līdzīgi mācību semināri profesionāļiem tiktu organizēti arī citās nozarēs.
Diskusijā aicināsim piedalīties pārstāvjus no citām organizācijām, kuras organizē kultūras menedžmenta apmācību Latvijā.

Projektu atbalsta: Nīderlandes Ārlietu ministrija, LR Kultūras ministrija, Kultūrkapitāla fonds (www.kkf.lv), Sorosa fonds-Latvija (www.sfl.lv).