Jāsniedz pārskats par padarīto
KM filosofijas modernizācija briedusi jau ilgi, līdz KM valsts sekretārs Daniels Pavļuts spēris izšķirošo soli - kopā ar Jaunā teātra institūta vadītāju Baibu Tjarvi noorganizējis semināru, lai noteiktu reālistiskas kultūrpolitikas prioritātes un mehānismus īstenošanai. Seminārā piedalījās visi KM darbinieki. Semināru vadīja Dragans Klaičs, kurš bijis vairāku ES un bijušā austrumu bloka KM konsultants (intervija ar viņu Dienā 28.III 03.). Viens no secinājumiem bija, ka kultūrpolitikas iniciatīvas KM un ārpus tās netrūkst, problēmas sagādā tieši to īstenošana. Realizācijas mehānismi KM ir: likumi, finanses, institūcijas un cilvēki. Visvairāk klibo finansējuma mehānisms. D. Pavļuts izklāstīja, kā 35 miljonu lielais KM budžets tiek sadalīts: pieci miljoni Kultūrkapitāla fondam, 12-13 kultūrizglītībai, divi miljoni arhīvam, 15 kultūras organizācijām, no kuriem aptuveni divi ir jau budžetā ierēķinātie pašu iestāžu ienākumi. D. Pavļuts norādīja, ka šie 13 miljoni bieži ir par maz pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai, tomēr pašlaik KM arī īsti nepārredz, cik efektīvi organizācijas strādā ar līdzekļiem. Bet tieši iespēja izmērīt darba kvalitāti ir nepieciešama. Risinājums ir Rietumeiropā plaši izplatītais atvērto durvju princips - KM pāriet uz vairāku gadu (trīs) budžeta plānošanu, un uz KM 13 miljoniem visas organizācijas pretendē līdzvērtīgi. Pēc trim gadiem notiek kultūras iestādes darba izvērtējums. Paredzēts, ka kvalitātes kritērijus veidos KM un organizācija kopā un vērtējums izrietēs no izvirzītās stratēģijas - cik veiskmīgi šos trīs gadus organizācijas būs virzījušās pa iecerēto ceļu.
Tieši kritēriju izvēle darīja nemierīgus klātesošos dažādu valstisko un nevlastisko kultūras organizāciju pārstāvjus. D. Pavļuts viņus mierināja, ka kritēriju izstrāde notiks kopā ar pašām iestādēm.
Kā jaunās filosofijas priekšrocība tika minēta: atskaites iespējamība, iespēja plānot tālredzīgāk un vērienīgāk, satbilitāte, prognozējamība. Pāreju uz trim gadiem atzinīgi vērtē B. Tjarve: "Patlaban neviens nevar savu darbu īsti plānot tālāk kā gadu uz priekšu. Vēl jo vairāk - jauns finanšu gads, piemēram, teātrus, pārsteidz tieši sezonas vidū."
Ja tiks akceptētas KM reformas, tā būs ceturtā ministrija, kura jau izstrādā stratēģiju pāriešanai uz vidēja termiņa (triju gadu) budžeta plānošanu, kāda nākotnē iecerēta visām valsts pārvaldes struktūrām.
Pārmaiņas kultūras finansējumā tiks ieviestas pakāpeniski. 2005.gada sākumā notiks mācības gan KM, gan organizācijām. 2005.gada beigas iecerētas kā pirmo iesniegumu brīdis. 2006.gada notiks to izvērtējums. 2007.gads - pielāgošanas posms. Savukārt 2008.gadā tiek nospiesta starta poga.

Ne sargāt, bet aktivizēt
Kultūrpolitikas departamenta direktore Vija Virtmane Kultūras ministres Ingūnas Rībenas klātbūtnē apliecināja, ka šī ir reforma, no kuras atkāpšanās nebūs. Līdzšinējā KM iestāžu finansēšanas sistēma tika radīta padomju laikos. KM budžeta un kultūrpolitikas savienošanas nestais vienlīdzības princips ir rosinošs notikumus organizācijām, kuras līdz šim nav varējušas pretendēt uz KM atbalstu (un kurām parasti jau ir skaidra stratēģija un pieredze projektu rakstīšanā). Uz to nākotnē noteikti pretendēs, piemēram, kultūras centrs Noass. Tā vadītājs Dzintars Zilgavlis tur īkšķi par reformu izdošanos, tomēr spriež, vai pietiks ar esošajiem KM darbiniekiem to veikšanai: "Teorētiski tam nevajadzētu radīt problēmas, jo pa šiem gadiem Kultūras akadēmiju ir absolvējuši ļoti daudz kultūras menedžeru, droši vien būs nepieciešami arī pieredzējuši citvalstu speciālistu padomi." Tomēr gaidāmās pārmaiņas nepatīkami varētu skart valsts konstatntā finansējuma aizvēnī iesūnojušās iestādes. "Līdz šim kultūrpolitika ir bijusi sargājoša. Nupat viss mainās," bilda V.Virtmane. "Valsts finansējums nav pensija mūža garumā. Tā ir valsts uzticība par labu un pierādītu darbu," par jauno finansēšanas kārtību teica D. Pavļuts. Tas nozīmē, ka organizācijas, kuras nespēs nākt klajā ar sabiedrības labā strādājošu stratēģiju, iespējams, izkritīs no kāda trīs gadu cikla. D. Pavļuts uzskata, ka valsts uzdevums nav vilkt dzīvību organizācijām. Tām iestādēm, kurām nebūs izdevies pierādīt savu nozīmību, triju gadu laikā būs iespēja pārstrukturēties, un KM neliegs savu padomu. "Eiropā kultūras organizācijām visu laiku ir jāpierāda, kāpēc tās būtu jāsubsidē valstij. Latvijas valsts finansē vairāk nekā 100 iestāžu! Tas ir ļoti daudz. Mainoties sabiedrības dzīvesveidam, arī kultūras vajadzības mainās. Visas kultūras sfēras ir jāaktivizē. Tie, kas nemodernizēsies, saskarsies ar problēmām. Tagad valsts finansējums būs kā apbalvojums par pašas organizācijas darbu, kā sēkla nākotnes darbiem," stāsta D.Klaičs. Paralēli eksistēs arī līdzekļi kontinuitātes nodrošināšanai un negaidītām vajadzībām. Jaunās reformas neskars Kultūrkapitāla fonda darbu - individuālie un īslaicīgie projekti varēs pretendēt uz finansējumu kā līdz šim.

Finansējums no pašvaldībām
D. Klaičs uzskata, ka konkurence veicinās kultūras iestāžu profesionalitāti un pašpārliecinātību pieteikties, piemēram, finansējumam no Eiropas strukturālajiem fondiem (tā ir reāla iespēja jau tagad, kuru izmanto, piemēram, Jaunā teātra institūts), augs drosme konkurēt Eiropas līmenī. Un, kas svarīgi, netiks marginalizēti jauni radošie spēki, kas līdz šim atradušies ārpus KM finansējuma tīkla. Pēdējos 15 gadus Eiropas kultūras iestādes bijušas spiestas finansiāli darboties arvien racionālāk, turklāt necerot tik daudz uz valsts naudu, meklējot citus avotus un veidojot sadarbības tīklus. Viens no iespējamiem, pat drošiem finansējuma avotiem, pēc kultūrpolitkas speciālista domām, būs Latvijas pašvaldības pēc teritoriālās reformas: "Pašvaldības būs pat spiestas piesaistīt un noturēt kvalitatīvas kultūras iniciatīvas. Sabiedrībai vairs nepietiek ar labu algu, tā vēlas dzīves kvalitāti. Tāpēc jau jaunieši dodas uz Rīgu. Dzimstība ir maza, šī problēma tikai saasināsies. Paredzu, ka pašvaldības pat cīnīsies par tās kultūras prestižu. Šis finansējums jau drīzumā būs laba alternatīva daudzām organizācijām un individuālajiem māksliniekiem. Nīderlandē vairāki simti kultūras iniciatīvu no pašvaldībām saņem finansējuma garantiju uz četriem gadiem." Reģionālo balansu kultūras izplatībā D. Klaičs ieteica kā vienu no būtiskākajiem punktiem KM kultūrpolitikā. Tāpat arī centienus darīt kultūru pieejamāku plašākiem sabiedrības slāņiem un veicināt kultūras institūciju sadarbību. Tagad, kad KM būs iespēja lemt par savu budžetu, tā beidzot varēs veidot kultūrpolitiku vārda tiešajā nozīmē.

VIEDOKĻI
Ko nozīmē kultūras finansēšanas reforma?

Baiba Tjarve, Jaunā teātra institūta direktore
Tas nozīmē domāšanas maiņu no ielāpu lāpīšanas, pašpietiekamas kultūras organizācijas eksistences uz knapas izdzīvošanas robežas uz principu, ka kultūras organizācija strādā sabiedrībai un valsts finansējumu saņem par konkrētu rezultātu sasniegšanu, nodrošinot iespējami ekonomiskāko un efektīvāko menedžmentu.

Daniels Pavļuts, KM valsts sekretārs
Risinājums ir Rietumeiropā plaši izplatītais atvērto durvju princips - KM pāriet uz triju gadu budžeta plānošanu, un uz KM 13 miljoniem visas organizācijas pretendē līdzvērtīgi. Priekšrocības - iespēja plānot tālredzīgāk un vērienīgāk, stabilitāte, prognozējamība. Tās organizācijas, kuras nespēs nākt klajā ar sabiedrības labā strādājošu stratēģiju, iespējams, izkritīs no kāda trīs gadu cikla, taču būs iespēja pārstrukturēties.