Režisore Baņuta Rubess sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu ir iestudējusi izrādi „Glābšanās no Trojas". Pirms gada producentu grupa INTERCULT no Zviedrijas uzaicināja režisori piedalīties Starptautiskajā mākslas projektā SEAS, kura ideja bija apvienot visdažādākos māksliniekus no Baltijas un Adrijas jūras krastiem - radīt mākslas darbus šo jūru ostās un piekrastes teritorijās, apspēlējot to vēsturi, ikdienu un nākotni.

Rubess izrādes dramaturģiskais materiāls balstās Eiripīda un Senekas traģēdijās „Trojietes" un latviešu vēsturē - II. pasaules kara bēgļu dzīvesstāstos. Arī Baņutas Rubess personīgajā pieredzē, jo kara laikā viņas vecāki bija spiesti kļūt par bēgļiem. Šī izrāde ir latviešu mākslinieku pretkara manifests.

Trojiešu-latviešu traģēdija ir uzvesta jūras krastā, vidē, kas darbojas kā dabiska scenogrāfija un ir papildus dramaturģisks elements. Liepājas jūrmala pie Ziemeļu fortiem ir vieta, kur latvieši kāpa laivās, lai bēgtu pāri jūrai uz Zviedriju.

Šī ir otrā LJTI producētā izrāde īpašā vidē (angliski šim žanram ir speciāls nosaukums - site-specific). Pirms trīs gadiem Daugavgrīvas cietoksnī tika iestudēts Raiņa „Spēlēju, dancoju", tajā piedalījās jaunie latviešu aktieri, lietuviešu leļļu mākslinieki un skanēja grupas „Iļģi" orģinālmūzika.

Arī šajā projektā ļoti būtisku vietu ieņem mūzika, kuru komponējis kanādiešu saksofonists un improvizācijas meistars Niks Gothams. Mūziku izpildīs Latvijas Jūras spēku orķestris un koris, kurš speciāli šim gadījumam veidots no Liepājas un tās apkārtnes dziedātājiem - dažāda gadagājuma un pieredzes izpildītājiem, Liepājas E.Melngaiļa mūzikas koledžas audzēkņiem, Nīcas pagasta koristiem u.c. Kora izveide un muzikālā materiāla iestudēšana ir uzticēta diriģentam Ivaram Cinkusam.

Latvijā notiks tikai divas „Glābšanās no Trojas" izrādes. Pēc tam trupa, tāpat kā pārējie SEAS projekti, uzsāks ceļojumu pa citām Baltijas un Adrijas ostas pilsētām.

Izrādes autore un režisore Baņuta Rubess par iestudējuma tapšanu

Komponists Niks Gothams par mūziku izrādei

Izrādes komanda:
Autore un režisore Baņuta Rubess
Komponists Niks Gothams
Scenogrāfs Ivars Mailītis
Kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne
Diriģents Ivars Cinkuss
Aktieri: Olga Dreģe, Anita Kvāla, Karīna Tatārinova, Līva Krūmiņa, Juris Bartkevičs, Ivars Cinkuss, Matīss Trofimovs
Piedalās Latvijas Jūras spēku orķestris un koris no Liepājas un apkārtnes dziedātājiem
Izrādes teksts veidots pēc Eiripīda traģēdijas „Trojietes", ko latviski tulkojis Ābrams Feldhūns
Izrādes producente Helēna Reitupe

http://www.intercult.se
helenar@theatre.lv


Izrades autore un režisore Banuta Rubess par iestudejuma tapšanu

Katru dienu ziņo par karu. Irākā, Āfrikā, Afganistānā - un vēl un vēl... Kamēr politiķi viens otru apvaino televīzijas ekrānos, miljoniem cilvēku samet mantas koferos un bēg prom, nezinādami uz kurieni.

Kopš amerikāņi iebruka Irākā, es pētu lugas par karu. Visi ceļi, šķiet, ved uz antīko Grieķiju - Eiripida klasisko lugu Trojietes. Trojas tēmu apspēlējuši daudzi, ieskaitot - Hektors Berliozs operā Les Troyens. Bet tieši Eiripida Trojietes kā sākumpunktu pēdējā simtgadē izmantojuši vairāki dramaturgi - francūzis Žans Žirodū, anglis Edvards Bonds, amerikānis Čarlzs Mī.

Jā, karš nav nekas jauns. Jau antīkajā Grieķijā parādījās klasiskā pretkara luga: Eiripida traģēdija Trojietes. Kamēr viņu mājas un pilsēta deg, trojietes sēž krastmalā, gaidot, kad uzvarētāji grieķi viņas aizvedīs savos kuģos kā verdzenes. Kamēr viņas gaida, karavīri turpina slepkavot bērnus un sievietes - vīrieši jau visi ir gājuši bojā. Savu likteni apraud Trojas karaliene Hekuba, kuras pēdējie bērni tiek bendēti. Princeses Andromahes mazo dēliņu grieķu karavīri nomet no mūra un Kasandru, gaišreģi un svēto jaunavu, atdod izvarot kādam karavadonim. Kara beigās tiek izsētas nākošā kara sēklas.

Kad tas viss beigsies? Vai mēs vispār varam aizbēgt no Trojas? Jebkad?

Bēgšana latviešiem ir pazīstama tēma, sāpīga un strīdīga. Tūkstošiem cilvēku bēga no degošām pilsētām otrā pasaules kara laikā. Daudzi iespiedās nedrošās laivās Baltijas jūras krastā, liekot savu dzīvību uz spēles, lai šo dzīvību glābtu. Tobrīd jautājums, vai šis lēmums ir pareizs vai nepareizs pazuda dvēseles naktī un jūras šalkās.

Mēs esam iecerējuši veidot izrādi - rituālu (exorcism). Krastā tiek izspēlēts ierašanās un aizbraukšanas rituāls. Grupiņa izmisušu sieviešu - katras tēls aizgūts no Eiripida Trojietēm - karalienes, mātes, gaišreģes - tagad bēgles. Viņas gaida. Viņas cer, viņas baidās, viņām draud, viņas kašķējās. Varbūt viņas pat smejas. Sirreāls pūtēju orķestris viņus pārsteidz un pavada. No kokiem un smiltīm laukā slīd koris, kas dziedot brīdina un iedrošina. Tālumā redzami divi vīri laivā. Grieķi vai trojieši? Draugi vai ienaidnieki? Vai Hekubai un Kasandrai izdosies aizbēgt? Jebkad?

Resursi: www.zemesaugli.lv


Komponists Niks Gothams par muziku izradei

Šajā projektā esmu ieinteresēts ne tik daudz mūzikā, kas ir balstīta uz personiskām izjūtām, bet gan tādā, kas ir vērsta uz āru - uz apkārtējo pasauli, sabiedrību un vēsturi.

Kad es iztēlojos mūziku korim un pūšamajiem instrumentiem antīkajā izpratnē, kāda ir Eiripida traģēdija „Trojietes", es atceros Luisu Andressenu. Savos darbos „De Staat" un „De Tiid", viņš izmantoja tēmas no antīkās vēstures, politikas un tā laika filozofijas, kuras, manuprāt, ir svarīgas arī izrādei „Glābšanās no Trojas". Mani jau sen sajūsmina Andriessena mūzika - īpaši tās ritms, unikālā instrumentācija un iespaidīgais, ilgais skanējums.

Manā mūzikā ir vienmēr klāt bijusi džeza ietekme - deju ritmi, tā virzītājspēks un harmonija, gluži fiziska enerģija un vienmēr gatavība pievienoties citiem stiliem un ietekmēm.

Mūziķu - instrumentālistu un dziedātāju - izvietošana brīvdabas teatrālajā vidē, ir ļoti iedvesmojošs izaicinājums komponistam. Iecerē es domāju izmantot dabiskos attālumus - lai radītu īstu „lantano".

Esmu iecerējis iekļauties dabiskā vidē, saplūst ar apkārtesošām skaņām - viļņiem un vēju - to visu es vēlos ietvert mūzikā. Mūziķi ieņems savas vietas esošos, dabiskos apstākļos. Tad var ierasties publika. Cilvēki un muzikālie elementi saplūdīs laika bezgalības un nenovēršamības noskaņā, ko radīs skaņu kompozīcija „Glābšanas no Trojas".

Mani īpaši iedvesmo izrādes „Glābšanās no Trojas" izteiksmes iespējas - rituālu un dabas saplūšana no senatnes uz mūsdienām, novatoriskā vietas un izpildījuma izvēle. Esmu vienisprātis ar saviem domubiedriem par Eiripida traģēdijas „Trojietes" tēmas mūžīgo aktualitāti un nozīmi - nemitīgie kara draudi un saspīlējums, cilvēku sāpes un bailes ir kara izraisītas un mūžīgas.

Resursi: www.music.lv/gotham