|
|
Filmu programma |
|
|
|
|
2. septembrī plkst. 12.00 Šur, tur Pastkartes Murgi viesnīcas istabā
3.septembrī plkst. 12.00 Pēdējā ainava Kontra epizodes 1&2
Jaunā Rīgas teātris mazā zāle Lāčplēša iela 25 Ieeja brīva
ŠUR, TUR 2006. gads / dokumentālā filma Garums: 57 min. Autors Alēns Platēls Producenti: Les Films du Present, ARTE France, Ballets C. de la B., Cobra Films
Par godu kompānijas Les Ballets C. de la B. divdesmitajai dzimšanas dienai tās dibinātājs un līderis, beļģu horeogrāfs Alēns Platēls ir uzņēmis dokumentālo filmu, kas atklāj flāmu horeogrāfu kolektīva daudzkrāsaino sastāvu, unikālo pasaules redzējumu un ļauj ielūkoties radīšanas procesā. Šī filma ir veltījums katra kompānijas dalībnieka personībai. Kas viņi ir? No kurienes? Ko viņi grib pateikt par pasauli? Kāpēc viņi ir uz skatuves?
Alēna Platēla (1959) bērnības aizraušanās ar pantomīmu 1979. gadā izvēršas nopietnās mīma un modernās dejas studijās pie Vima Vandekerekhoves un vēlāk Baleta akadēmijā Ģentē. Tomēr vēlāk Platēls izvēlas mācīties par ortopēdu un uzskata sevi par horeogrāfijas un režijas autodidaktu. 1984. gadā Ģentē Platēls kopā ar dažiem radiniekiem un draugiem nodibina radošu grupu, lai varētu strādāt kolektīvi. Četrus gadus vēlāk šī mākslinieciskā apvienība, kuru viņi ironiski nosauca par Les Ballets C. de la B. (Beļģijas Modernais Balets), kļuva par starptautisku atklājumu. Kopš tā laika viņi tiek uzskatīti par vienu no trim vadošajām dejas kompānijām Beļģijā un katra viņu jaunā izrāde ir pasaules auditoriju uzmanības centrā.
PASTKARTES 2005. gads / izrāde - filma Garums: 26 min. Horeogrāfs Raimuns Hohe Dejotāji: Raimunds Hohe unLorenso de Brabandere Režisors Ričards Kopēns Producenti: Les Films d’Ici, ARTE France
Klostera pagalmā tiek lasītas un izdejotas vēstules Melinas Merkuri, Sofijas Lorēnas, Žaka Brela, Gluka un Mālera mīlas un skumju dziesmu pavadījumā. Dejotāji ir divi – Raimunds Hohe un Lorenso de Brabandere, un viņu ķermeņi ir tik nevienlīdzīgi, ka dialogs starp tiem šķiet neiespējams. Pīnas Baušas bijušā dramaturga Raimunda Hohes pasaule vieno telpu, mūziku un fizisko rituālu, un tajā mijas lirisms un minimālisms, maigums un skaudrums.
Raimunds Hohe ir sācis savu karjeru Vupertālē, rakstot slavenību un dīvaiņu portretus vācu nedēļas laikrakstam Die Zeit, kas vēlāk apkopoti vairākās grāmatās. No 1980. līdz 1990. gadam viņš bija Pīnas Baušas Dejas teātra dramaturgs. Šo dzīves laiku Hohe ir aprakstījis divās grāmatas. Kopš 1989. gada Raimunds Hohe veido savas izrādes dažādiem aktieriem un dejotājiem. 1992. gadā viņš uzsāka sadarbību ar mākslinieku Luku Džakomo Šulti, kas turpinās joprojām.
MURGI VIESNĪCAS ISTABĀ 2005. gads / videodeja Garums: 25 min Horeogrāfs Bruno Beltrao Dejotājs Eduardo Ermansons aka Willow Režisore Fabjēna Verneka Barčinski Operatori: Filips Barčinski un Dainara Tofoli Producenti: Made in Productions, ARTE France, La Ferme du Buisson, 02 Filmes
Eduardo Ermansons aka Willow dejo sarunas ritmā. Tā ir Eduardo saruna ar Bruno Beltrao, kas ierakstīta bez viņa ziņas. Willow spontānās kustības uz tukšās skatuves ilustrē paša balsi, kas stāsta par dzīvi, attiecībām ar ķermeni, dievu un slimību.
Bruno Beltrao ir jauns brazīliešu mākslinieks, ko kritiķi dēvē par brīnumu horeogrāfu. Beltrao ir audzis hip-hop vidē, tomēr viņu neinteresē akrobātikas demonstrējumi, bet gan ielas dejas pāraugšana jaunā kvalitātē. Mākslinieks sāka hip-hop dejotāja karjeru 13 gadu vecumā Riodežaneiro pievārtē, bet pēc septiņiem gadiem pievērsās mūsdienu dejai. Šobrīd Bruno ir 26 gadi, viņš ir pabeidzis dejas studijas un sācis mācīties filozofiju, bet hip-hops joprojām ir viņa galvenais izteiksmes veids.
PĒDĒJĀ AINAVA 2006. gads / filma Garums: 51 min. Autors Jozefs Nadžs Producenti: ARTE France, Les Possons Volants
Skatīties ar visu ķermeni un radīt no šīs pieredzes izrādi – tāds ir Jozefa Nadža un mūziķa Vladimira Tarasova mērķis. Uz skatuves tēli aizvieto vārdus, bet mūzika un deja veido aizraujošu dialogu. Pēdējā ainava ir Jozefa Nadža pašportrets, jo to iedvesmojis skats, ko Nadžs nekad neaizmirsīs. Mežonīgs, pamests, mālains lauks pie dzimtā ciema bijušajā Dienvidslāvijā, kas senos laikos bijusi apmetnes vieta klejotājiem.
Jozefs Nadžs (1953) ir viens no Eiropas būtiskākajiem horeogrāfiem, 2006. gada Aviņonas festivāla asociētais mākslinieks. Dzimis Dienvidslāvijā, 1980. gadā Nadžs pārceļas uz Parīzi, kur atklāj deju un sāk strādāt kopā ar horeogrāfiem Marku Tompkinsu, Katrīnu Diverē un Fransuā Verē. 1987. gadā Nadžs iestudē pirmo izrādi Canard Pekinois, kuras savdabība tiek novērtēta ar virkni apbalvojumu. 1995. gadā Nadžu ieceļ par Orleānas Nacionālā horeogrāfijas centra vadītāju, un kopš tā laika viņš ir iestudējis 20 izrādes. Līdztekus horeogrāfijai, Nadžs aktīvi darbojas vizuālajā mākslā, veidojot skulptūras, instalācijas un fotografējot.
KONTRA EPIZODES 1 & 2 2003. gads / videodeja Garums: 25 min. + 26 min. Autori: Anna Terēza de Kērsmakere un Žans Luks Pluvjērs Režisors: Tjerī de Mejs Horeogrāfe: Anna Terēza de Kērsmakere Komponisti: Robins de Rāfs, Tošio Hosokava, Džonatans Hārvejs, Luka Frančeskoni, Džordžs Apergiss, Stīvs Reihs, Fausto Romitelli, Tjerī de Mejs Dejotāji: ROSAS, Benžamins Boārs, Marta Koronado, Hordi Gali, Alikss Einaudi, Fumijo Ikeda, Cintija Loemī, Ursula Roba, Taka Šamoto, Igors Šiško, Klintons Stringers, Jūlija Sugranjesa, Rosalba Torēsa Gerrero, Jakobs Truškovskis Producenti: Rosas, Ictus, Avila, ARTE France
Kontra-epizodes ir filma, kas integrē deju un mūziku. Tā ir astoņu Tjerī de Meja īsmetrāžas filmu kombinācija ar astoņu komponistu skaņdarbiem un astoņām Annas Terēzas de Kērsmakeres horeogrāfijām.
Neilgi pēc studijām Mudra un Tisch skolā Ņujorkā, Anna Terēza de Kērsmakere (1960) iestudēja četras kustības Stīva Reiha mūzikai (1982), kas kļuva par vienu no dekādes nozīmīgākajām horeogrāfijām, un nodibināja kompāniju Rosas, kas joprojām ir viens no ietekmīgākajiem kolektīviem mūsdienu dejas jomā. Annas Terēzas darbi akcentē dejas un mūzikas attiecības (viņa ir strādājusi ar Bēlas Bartoka, Ģērģa Ligeti, Ežēna Isajē, Tjerī de Meja, Stīva Reiha un citu partitūrām), un dejas un teksta attiecības. Kompānijas Rosas pastāvīgā rezidence kopš 1992. gada ir Beļģijas Nacionālā opera De Munt / La Monnaie. Tas ļāvis Kērsmakerei izmēģināt spēkus operas žanrā un strādāt ar dzīvo mūziku. 1995. gadā Briselē māksliniece sāka vadīt dejas skolu PARTS. |
|
|
Atgriezties |
|
|
|