Jozefs Nadžs Rīgā

Jozefa Nadža dejas teātra viesizrādes Rīgā Baltijas tūres ietvaros organizē Francijas Kultūras Centrs sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu un Jauno Rīgas teātri
Atbalsta: AFAA un KKF

4. novembrī, plkst. 18:30 Jaunajā Rīgas teātrī – “Atkāpšanās laiks” (Le temps du repli)
Horeogrāfija – Jozefs Nadžs
Mūzika – Vladimirs Tarasovs
Solisti – Jozefs Nad˛s, Sesile Tjeblemona

5. novembrī, plkst. 18:30 Jaunajā Rīgas teātrī – “Voiceks” pēc G.Bihnera lugas (Woyzeck)
Horeogrāfija – Jozefs Nad˛s
Mūzika – Aladars Racs

Biļetes nopērkamas JRT kasēs, cenas: 2, 3 Ls

Jau labu laiku (kopš 80-to gadu vidus) Eiropā līdzās Pinas Baušas vārdam min Jozefu Nadžu (Josef Nadj), uz kura darbību jau no paša sākuma var attiecināt P.Baušas ieviesto terminu – dejas teātris. Pirms dažiem gadiem (1997) Jozefs Nadžs ar savu grupu viesojās Viļņā un guva lielu dejas un teātra kritiķu, kā arī publikas atzinību. Tagad beidzot ir radusies izdevība iepazīstināt Latvijas skatītājus ar šo starptautiskajā dejas pasaulē atzīto horeogrāfu, režisoru, dejotāju un pedagogu – Jozefu Nadžu, kurš kopš 1995.gada ir Orleānas Nacionālā Horeogrāfijas centra direktors. (http://www.ville-orleans.fr/html/cncuk.html)

JOZEFS NADŽS

Aktieris, dejotājs, režisors un horeogrāfs Jozefs Nadžs ir dzimis Kanizsā, ungāru pilsētā tagadējās Serbijas teritorijā. Sākotnēji viņš studēja Mākslas augstskolā Budapeštā, kur it kā nejauši izvēlējās drāmas papildkursu. 1980.gadā viņš pārcēlās uz Parīzi, kur mācījās Marsela Marso (Marcel Marceau) un Etjena Dekrū (Etienne Decroux) skolās, spēlēja pie Sidonie Rochon, Francois Verret, Mark Tompkins, Catherine Diverres u.c. Parīzē viņš ieradās teātra dēļ, bet drīz vien atrada sevi horeogrāfijas pasaulē. 1986.gadā Jozefs Nadžs nodibināja savu dejas teātri Theatre Jel, un tajā pat gadā tika atzīts par gada labāko horeogrāfu Francijā. Kopš 1995.gada J.Nadžs ir Orleānas Nacionālā Horeogrāfijas centra direktors.
Stilistika Kopā ar saviem kolēģiem J.Nadžs ir radījis teātra un dejas valodu, kas spilgti izpaudās jau pirmajā iestudējumā “Pekinas pīle” (“Peking Duck”, 1987). Visā dejas uzvedumā dramatiskā situācija caurvija horeogrāfiju. Arī turpmāk deja kļūst par stāstījuma izteiksmīgu elementu, par iestudējumu dramaturģiju, par motivāciju starp atsevišķām ainām, vienlaikus izmantojot arī tradicionālus horeogrāfijas elementus. J.Nadža iestudējumos situācija, raksturi, motivācija, dejas tehnikas un horeogrāfija ir savstarpēji saistīti vienādas svarīguma pakāpes elementi. Viņa izrādes ir vienots veselums, kurā neviens no elementiem nedominē.
	Pamatā tiek izmantota kontaktdejas tehnika, izstrādāta līdz akrobātikas perfekcijai. Līdzās vizuālajai dramaturģijai šī dejas tehnika un tās horeogrāfija ir skatuves valodas būtisks elements. Stāstījumu izrādē veido neierobežota skaita dejas tehnikas elementu individuāla izmantošana.
J.Nadža iestudējumi lielākoties balstās kāda literāra darba brīvā interpretācijā. Tā arī vienas no paredzētajām viesizrādēm pamatā ir vācu dramaturga Bihnera pazīstamā luga "Voiceks". Šis iestudējums reprezentablajā BITEF festivālā Belgradā 1998.gadā ieguvis pirmo vietu. Otras izrādes - "Le temps du repli" - mūzikas autors un izpildītājs (perkusijas) ir savulaik slavenais džeza mūziķis, tagad - Lietuvas Krievu Drāmas teātra direktors Vladimirs Tarasovs, kurš arī ieradīsies Rīgā, lai piedalītos šajā uzvedumā.

Publikācijas presē

Z.Kreicberga, E.Sniedze "Jozefa Nadža Dejas teātra viesizrādes", Diena 20.10.2000
M.Zieda: "Nādža kompānija dejos Rīgā", Neatkarīgā Rīta Avīze.30.10.2000 
N.Naumanis: "Brīnums skumjšs un virtuozs", Diena 3.11.2000

Resursi internetā

www.josefnadj.com

par izrādi “Le temps du repli”  http://www.fluctuat.net/scenes/chroniq/replinadj.htm

uz sākumu         atpakaļ