Pateikts neonā. Rīga



No 13. augusta Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar starptautiski atzīto teātra režisoru, dramaturgu un vizuālo mākslinieku Timu Etčelsu un četriem māksliniekiem no Latvijas – Santu Remeri, Jāni Balodi, Kirilu Ēci un Intu Balodi – aicina Rīgas iedzīvotājus un pilsētas viesus doties ekspedīcijās un aplūkot pilsētvides instalācijas “Pateikts neonā. Rīga”.

Publiciste Santa Remere, teātra veidotājs Jānis Balodis, dejas tekstu autore Inta Balode un dzejnieks Kirils Ēcis šovasar piedalījās Etčelsa tekstveides meistarklasēs, kuru laikā, transformējot tekstu un pašu valodu, atbrīvojot no teatrāliem uzslāņojumiem, padarot vārdus, to skanējumus, nozīmes un svešādi atpazīstamus virknējumus , reflektēja par aktuālām tēmām un vērtībām mūsdienu sabiedrībā. Katrs no māksliniekiem nonāca pie sava īpašā Rīgas pilsētai un tās iedzīvotājiem veltītiem mākslas darbiem.

Santa Remere “MĪĻĀ SIRDS” / Ganību dambja un Tvaika ielas krustojumā

MĪĻĀ SIRDS ir uzruna, kas atbruņo, bet reizē dara uzmanīgu, liekot šaubīties par nolūku, ar kādu otrs pie tevis vēršas. Šie vārdi pauž līdzcietību, tēvišķu vai mātišķu gādību, bet vienlaikus tie ir vārdi, ar kuriem ārsts iesāk sliktu vēsti vai priekšnieks aizrāda darbiniekam. Sarkandaugavas kanāls ir vieta, kurai negribas dzīvot vai nākt tuvumā. Bet tā nav bijis vienmēr. Kanālam ir bijusi arī cita loma pilsētas dzīvē – tā kādreiz bija pati Sarkandaugava, kur cilvēki peldējās un brauca ar kuģīšiem un kuras vārdā nosaukts šis pilsētas rajons. Sarkanie burti MĪĻĀ SIRDS zināmā mērā ir brīdinājums, ka vienmēr viss var mainīties – gan uz labo, gan slikto pusi.

Kirils Ēcis “kā iemācīties nemest ēnu?” / bijusī LU Bioloģijas fakultāte, Kronvalda bulv. 4

Iemācīties līdzās pastāvēšanu, kas nav balstīta sāncensībā. Iemācīties dalīšanos telpā, kas nav balstīta distancē. Iemācīties patstāvību, kas nav balstīta cita nepatstāvībā. It kā būt un reizē nebūt. It kā būt gaismā un reizē nemest ēnu. “kā iemācīties nemest ēnu?” ar bijušo Bioloģijas fakultāti mijas, savstarpēji viens otru papildinot. Zinātkāra un vērīgā rūpēšanās par vidi, kas mūs ieskauj, apskauj un dara iespējamus ir viens no veidiem, kā mēs esam spējīgi macīties nemest ēnu, nestāties priekšā gaismai, kas nepieciešama kādam citam. Ideja savā ziņā ir ļoti utopisks aicinājums. Vienlaikus šo jautājumu uzdod ēka pati, pieminot caurumus Rīgas pilsētvidē – ēkas, kas laika gaitā kļuvušas par neredzamiem, skumīgiem vrakiem.

Jānis Balodis “mums ir kaut kas kopīgs” / vērojams no “Tilta uz nekurieni” Daugavgrīvas ielā 29a

Apgalvojums neizslēdz to, ka starp mums ir atšķirības. Mēs neesam vienādi, taču šī neona zīme ir mazs mēģinājums palūkoties vai meklēt to, kas mūs jebkādā veidā vieno. Šī meklējumu un atradumu procesa mērķis nav par vienojošo ņemt tikai gaišo un priecīgo. Tas drīzāk ir piedāvājums ļaut vienojošā meklējumiem vest tur, kur tie grib vest. Rast gan skumjus, gan muļķīgus, gan neveiklus, gan varonīgus, gan gļēvus, gan aizkustinošus savstarpēji vienojošus notikumus.

Tims Etčelss “Kad tu šo lasi” / Miera iela 39

Tima Etčelsa mākslas darbs “Kad tu šo lasi” aicina lasītāju nodoties domašanas eksperimentam, vienlaikus reflektējot par pagātni un iztēlojoties nākotni. Mākslas darba radītais teksts atveidots sarkanā un zilā krāsā, kas savijoties rada rotaļīgu vizuālu saspēli un tādējādi uzsver tekstā ietverto vārdu spēli un dažādos iespējamos lasījumus. 

Darbs veidots sadarbībā ar LJTI un Starptautiskā jaunā tēatra festivāla “Homo Novus” ilggadējo māksliniecisko vadītāju Gundegu Laiviņu. 

Etčels: “Pirms sāku veidot šo darbu, mēs daudz runājām ar LJTI komandu, mums bija vairākas padziļinātas sarunas ar Gundegu Laiviņu, kuras līdzdalība un sacītais veido šī darba konceptuālo kodolu. “Kad tu šo lasi” pamatā ir sarunas par Latviju, Rīgu, tās sarežģīto un vienmēr klātesošo vēsturi, kā arī šībrīža situāciju, kas ietiecas nākotnē. Es vēlējos radīt darbu, kas atspoguļotu dinamisko “spriedzi” pilsētā un tās iedzīvotājos, kam jāsaskaras ar šo simultāno realitāti un jāspēj skatīties pagātnē un nākotnē vienlaicīgi.

Nākotnes un pagātnes tēma var būt ļoti cieši saistīta ar mūsu personīgo pieredzi, bet tā parādās arī sabiedrības atmiņā un politiskajā situācijā. Tāpat kā daudzi mani darbi, arī “Kad tu šo lasi” ir atvērts, poētisks ielūgums pilsētvidē, kas paredz, ka sastapšanās ar katru cilvēku, kas to pieņems, būs citādāka.”

Britu leģendārās teātra apvienības “Forced Entertainment” dibinātāja, rakstnieka un skatuves mākslinieka Tima Etčelsa neona un LED apgaismojuma darbus raksturo interese par valodas pretrunīgo dabu, ātrumu, skaidrību un izteiksmību, ar kādu valoda spēj nodot stāstu, ideju vai attēla vēstījumu, kā arī valodai piemītošo tieksmi radīt plašus nenoteiktības un neskaidrības laukus. Izmantojot vienkāršas neonā atveidotas frāzes, Etčelss veido miniatūrus stāstījumus, neskaidrības, neveiklības, pārdomu un tuvības brīžus dažādās sabiedriskās vietās. Sastopoties ar neona uzrakstu pilsētas ielās, skatītājs nejauši tiek iesaistīts situācijā vai valodas formulējumā, kas rada neskaidrību, taču nezināmais šajos darbos spēlē tikpat lielu lomu kā zināmais. Ārpus konteksta projicētais vēstījums vai ideja kļūst par uzaicinājumu piedalīties, tikai mēs nevaram būt droši par to, kur nokļūsim.

Rīgā pieci mākslas darbi būs apskatāmi no 13. augusta līdz 31. oktobrim. Darbi pilsētā parādīsies negaidīti, iepriekš neizziņoti un atklāšanas mirklī tos pavadīs muzikāla pilsētvides intervence.

Mākslas darbu karte: Pateikts neonā. Rīga

Novembra sākumā katrs no tiem dosies “viesizrādēs” un tiks izstādīti Aizputē, Tukumā, Rēzeknē un citās pilsētās.

Pateicamies par sadarbību Rīgas eletromašīnbūves rūpnīca un Realto, Miera ielas 39 nama īpašniekiem, frizētavai-lasītavai “Melnais knābis”, nekustamo īpašumu attīstītājam “Galio”, Latvijas Universitātei un bijušās Bioloģijas fakultātes ēkas apsaimniekotāju kolektīvam. Īpašs paldies Jānim Liniņam, Oskaram Plataiskalnam un visai SIA “Dekorāciju Darbnīca” komandai.

Projekts “Pateikt neonā. Rīga” ir guvis Rīgas domes un Valsts kultūrkapitālfonda atbalstu.



Atpakaļ