STARPTAUTISKAIS JAUNĀ TEĀTRA FESTIVĀLS
HOMO NOVUS 2001

KOPSAVILKUMS

  No 2001. gada 14. līdz 23. septembrim Eiropas Kultūras mēneša Rīgā programmas ietvaros notika Starptautiskais Jaunā teātra festivāls Homo Novus 2001, kuru organizēja Latvijas Jaunā teātra institūts.

  Festivāls Homo Novus notiek ik otro gadu kopš 1995. gada un katru reizi ir veltīts kādam no aktuālajiem teātra mākslas teorētiskiem vai praktiskiem jautājumiem ('95 - izglītības procesam, '97 - režijai, '99 - dramaturģijai un teātra statusam kultūrpolitikā). Šis bija ceturtais un apjoma ziņā vislielākais Homo Novus, kura vadlīnija bija teātris ārpus tradicionālajām teātra telpām. Homo Novus 2001 provocēja dialogu starp teātra mākslu un pilsētvidi, parādot, ka Rīga ir atvērta telpa visdažādākajām teātra izpausmēm un teātris - tas nav tikai 19. gadsimta pilsētas centra templis.

Festivāla Homo Novus 2001 desmit dienu laikā:
* Pamatprogrammas ietvaros tika parādītas 22 izrādes (13 dažādi nosaukumi, daļa tika spēlēta vairākkārt) 13 dažādās vietās, kas tika īpaši sagatavotas izrāžu norisei;
* Latvijas izrāžu skates ietvaros notika 15 izrādes (8 dažādi nosaukumi) Rīgas teātros ar tulkojumu angļu valodā;
* 3 festivāla izrādes bija producējis Latvijas Jaunā teātra institūts:
- "Spēlēju, dancoju" (sadarbībā ar Lietuvas teātri Miraklis, režisore Vega Vaičūnaite),
- "Izslāpušie putni" (sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, režisore Māra Ķimele),
- "Tautu draudzība" (sadarbībā ar asociāciju Zelta maska (Maskava), režisors Petļura);
* 9 ārzemju trupas no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes piedalījās festivālā;
* 10 jaunas teātra norises vietas tika piedāvātas festivāla skatītājiem:
- Daugavgrīvas cietoksnis Bolderājā,
- Statoil DUS Krasta ielā 104 un K. Valdemāra ielā 101,
- Spilves lidosta,
- Alfrēda māja (Asītes ielā 4),
- E. Smiļģa teātra muzejs,
- Sapņu fabrika,
- Rīgas Kinostudija,
- Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs,
- Spīķeris (Citadeles ielā 7/16);
* Festivāla pamatprogrammas izrādes apmeklēja dažādu paaudžu un pārliecību skatītāji, kopumā tika sasniegts 90% piepildījums no plānotā vietu skaita;
* Festivālu apmeklēja 32 ārzemju viesi no 14 valstīm, pārstāvot 10 Eiropas teātra festivālus, 4 teātra institūtus un informācijas centrus, 6 teātrus un producentu kompānijas (neskaitot festivāla izrāžu dalībniekus) un 9 ārzemju medijus (prese, TV).

Festivālā Homo Novus 2001 tika piesaistīti 5 finansētāji, 8 sponsori, 59 sadarbības partneri un atbalstītāji un 16 informatīvie atbalstītāji, kā arī ap 70 brīvprātīgie palīgi.

FESTIVĀLA IZRĀŽU PROGRAMMA

  Festivāla programma tika veidota no divām daļām: pamatprogramma (13 izrādes) un Latvijas izrāžu skate (8 izrādes).
Pamatprogrammai tika atlasītas 8 ārzemju un 2 Latvijas teātra izrādes, un speciāli producētas 3 izrādes netradicionālās spēles vietās. Pamatprogramma tika veidota ar mērķi parādīt Latvijas teātru skatītājiem un teatrāļiem citādāku teātri, nekā ierasts redzēt pie mums, kā arī piesaistīt jaunu publiku teātra mākslas notikumiem. Kopumā festivāla izrādes veidoja plašu žanru un stilu spektru un uzrunāja visdažādāko vecumu un sociālo slāņu skatītājus.

  Latvijas izrāžu skate pamatā tika orientēta uz festivāla ārzemju viesiem - producentiem, kritiķiem, festivālu direktoriem. Programmā ietilpa 2 starptautiski projekti ("Melns pār sarkanu", Latvijas Radio koris & teātris Cryptic (Skotija); "3 x", LNO), 4 Jaunā Rīgas teātra izrādes ("Tumšie brieži" un "Margarēta", rež. Viesturs Kairišs; "Vilkmuižas jaunkundzes", rež. Alvis Hermanis; "pēc Po", rež. Jevgēņijs Griškovecs) un 2 neatkarīgi projekti ("Skrūves pagrieziens", rež. Pēteris Krilovs un "Vilkiem puķes nedod", rež. Zane Kreicberga).

Festivāla programmas akcenti:
R Festivāla ideja - teātris ārpus tradicionālām teātra telpām - bija vērsta divos virzienos: apgūt jaunas kultūras zonas Rīgas pilsētvidē un pētīt teātra izrādes un spēles telpas mijiedarbību. Ikviena festivāla izrāde savā veidā risināja šo tēmu;
R Starpžanru projekti, kuros notiek dažādu mākslas formu saplūšana: teātris un deja "Nakts tintnīcā", "Kaija", jauno tehnoloģiju izmantošana (video, internets u.c.) "norway.today", "Izslāpušie putni", "Eiro-eh?", teātris un cirks "TRIX";
R Izrādes dažādām mērķauditorijām: izrādes visai ģimenei "Spēlēju, dancoju", "TRIX", jauniešiem, alternatīvās kultūras cienītājiem "Eiro-eh?"

Kritikas favorīti:
Latvijas profesionālie teātra kritiķi kopumā visai uzmanīgi izvēlējās apmeklējamās festivāla pamatprogrammas izrādes. Lielākā daļa noskatījās trīs iestudējumus - "Kaija" (Francija), "Aristokrāti" (Igaunija) un "Luga, kuras nav..." (Krievija), kas pārstāvēja tradicionālajam tuva teātra kategoriju festivālā. Neoficiālā aptaujā par labāko tika atzīts igauņu režisora Prīta Pedajasa iestudējums "Aristokrāti", kas tika rādīts Alfrēda mājā.

Skatītāju favorīti:
Par festivāla naglu izvērtās Zviedrijas trupas Cirkus Cirkor izrāde "TRIX", kas trīs reizes pilnā skatītāju zālē tika spēlēta Rīgas Kinostudijā. Ļoti liela interese un labas atsauksmes skatītājiem bija par visiem Latvijas iestudējumiem, kas bija iekļauti pamatprogrammā - "Spēlēju, dancoju" (rež. Vega Vaičūnaite un Ilze Kļaviņa, Daugavgrīvas cietoksnī), "Izslāpušie putni" (rež. Māra Ķimele, Spilves lidostā), "Pilsēta" (rež. Alvis Hermanis, kādā dzīvoklī) un "pēc Po" (rež. Jevgēņijs Griškovecs, Spīķerī Citadeles ielā). Arī pārējās izrādes bija labi apmeklētas, turklāt katrai no tām, atkarībā no žanra, stila un norises vietas, bija vairāk vai mazāk specifiska auditorija.

Festivāla ārzemju viesu vērtējums:
Festivāla viesi augstu novērtēja Homo Novus ideju - teātris ārpus teātra - un programmas daudzveidību, kvalitāti un kompozīciju. Vislielāko interesi izraisīja un vislabākās atsauksmes saņēma Alvja Hermaņa iestudētā "Pilsēta" (Jaunais Rīgas teātris).

FESTIVĀLA PARALĒLĀ PROGRAMMA

  Festivāls vienmēr ir īpašu notikumu, īpaša dzīves ritma un atmosfēras laiks tā dalībniekiem, organizētājiem un skatītājiem. Homo Novus 2001 izrāžu programmu papildināja festivāla atklāšanas pasākums Rīgas Pasažieru ostā un noslēgums Spilves lidostā ar speciāli šim gadījumam veidotu Maskavas modes mākslinieka Petļuras performanci "Tautu draudzība". Lai veicinātu festivāla viesu un dalībnieku satikšanās un diskusiju iespējas, katru vakaru notika festivāla kluba pasākumi. Tāpat kā izrādes arī klubs ceļoja pa dažādām Rīgas vietām, apmeklējot restorānu "Arba", "Bites Blūza klubu", Jauno Rīgas un Dailes teātrus, Sapņu fabriku un peldošo mākslas galeriju NOASS.

   Turpinot iepriekšējā festivāla tradīciju, viens vakars tika veltīts mākslu sintēzei un improvizācijai - Sapņu fabrikā notika Jam Session ar modernās dejas grupas Ad Infinitum, Anša Rūtentāla Kustību teātra, dzejnieka Andra Akmentiņa, dziedātājas Annas Martas Kreituses un citu festivāla dalībnieku un piekritēju līdzdarbošanos.
Sadarbībā ar Zviedrijas trupu Cirkus Cirkor un Kultūras un informācijas centru K@2 Liepājā tika organizēta cirka meistardarbnīca Karostas bērniem un pusaudžiem. Tajā piedalījās 35 bērni, kas zviedru mākslinieku vadībā četras dienas apguva cirka mākslu un ar Liepājas domes atbalstu atbrauca uz Rīgu noskatīties izrādi "TRIX".

FESTIVĀLA VIZUĀLAIS TĒLS UN PAŠREKLĀMA

  Latvijas Jaunā teātra institūts allaž rūpējas par festivāla Homo Novus atpazīstamību, bet šoreiz tas bija īpaši aktuāli Eiropas Kultūras mēneša Rīgā daudzo notikumu kontekstā, kā arī tāpēc, ka festivāla norises vietas aptvēra plašu Rīgas ģeogrāfiju. Festivāla vizuālo tēlu pilsētā veidoja māksliniece Izolde Cēsniece. Galvenie akcenti bija lieli dzelteni transparenti pie izrāžu norises vietām, festivāla karogi un īpašā akcija "Zīmes pilsētā". Saskaņojot ar Rīgas domi, pilsētā tika izvietotas dzeltenas ceļazīmes ar Homo Novus logo, kas norādīja uz festivāla norises vietām.

  Homo Novus atklāšanas izrādi "Spēlēju, dancoju", kas notika Daugavgrīvas cietoksnī bija paredzēts translēt interneta tiešraidē Statoil DUS K. Valdemāra ielā 104. Tehnisku sarežģījumu dēļ tiešraide nevarēja notikt, bet tās vietā tika translēts ģenerālmēģinājuma ieraksts un visi sanākušie skatītāji saņēma brīvbiļetes uz "Spēlēju, dancoju" izrādi nākamajā vakarā Daugavgrīvas cietoksnī.

  Lai potenciālajiem skatītājiem būtu maksimāli pieejama informācija par festivālu, Latvijas Nacionālajā operā darbojās festivāla informācijas centrs. Tāpat pēc uzziņām varēja griezties Eiropas Kultūras mēneša informācijas centrā Doma laukumā un ZL Hotline.

  Bez jau tradicionālajiem reklāmas un informācijas veidiem, kā afišas, flaijeri, katalogs, audio un video klipi, interneta mājas lapa u.c., festivāls šoreiz meklēja jaunus ceļus, lai satiktu savu skatītāju:
* sadarbībā ar Tramvaju un Trolejbusu pārvaldi transporta līdzekļos īpaši šim nolūkam darinātās somiņās tika izvietoti festivāla reklāmas flaijeri un konduktori nēsāja dzeltenus roku apsējus ar festivāla simboliku;
* informācija par festivālu tika izplatīta dažādu profilu sabiedriskās vietās - Jāņa Rozes grāmatnīcās, veselības centros un poliklīnikās, Pasaules Optikas veikalu tīklā, veļas mazgātavu Irve tīklā, Rīgas kafejnīcās un restorānos;
* skatītāji, nopērkot biļeti uz festivāla izrādi, saņēma atlaižu kuponu uz 9 Rīgas kafejnīcām un restorāniem un uz veļas mazgātavu Irve;
* īpaša uzmanība šoreiz tika pievērsta informācijai un reklāmai internetā. Sadarbībā ar firmu Nordik IT tika veidota un papildināta Homo Novus mājas lapa un izstrādāta reklāmas kampaņa interneta portālos Delfi, TVNET, Filmas, ZL Hotline.

   Statistika liecina, ka Homo Novus mājas lapa septembrī kopumā apmeklēta 2626 reizes, vidēji 88 reizes dienā. Sākot aktīvo reklāmas kampaņu (baneri minētajos portālos), laikā no 10. līdz 24. septembrim vidējais mājas lapas apmeklētāju skaits pieauga līdz 137 dienā. Interneta reklāmas efektivitāti pierādīja skatītāju aktivitātes pieaugums, iegādājoties biļetes uz festivāla izrādēm, jo tas sakrita ar reklāmas kampaņas uzsākšanu internetā.

FINANSĒTĀJI, SPONSORI UN SADARBĪBAS PARTNERI

Festivālā Homo Novus 2001 tika piesaistīti 83 sadarbības partneri un atbalstītāji:

· 5 finansētāji - LR Kultūras ministrija, Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Domes Kultūras pārvalde, UNESCO un Sorosa fonds - Latvija;

· 8 sponsori - Telekompānija LNT, laikraksts Diena, Reval Hotel Latvija, Latvija Statoil SIA, Airbaltic, Kompānija VV LINE LV, Stora Enso Packing SIA, SIA Balta.

· 29 sadarbības partneri - Gētes institūts Rīgā, VFR Ārlietu ministrija, Francijas Kultūras centrs, AFAA, Zviedrijas vēstniecība, Nordic Council, Norvēģijas Ārlietu ministrija, Nīderlandes Skatuves mākslas fonds, Asociācija Zelta maska, Rīgas dome, PVAS Latvenergo, Dailes teātris, SIA Augstceltne un Kurši, Kultūras un mākslas projekts NOASS, Latvijas Nacionālā Opera, Neatkarīgais teātris Skatuve, Rīgas kinostudija, Rīgas Latviešu Biedrības nams, Jaunais Rīgas teātris, Latvijas Dzelzceļš, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, Rīgas Brīvostas pārvalde, SIA Aumeisteru muiža, E. Smiļģa teātra muzejs, Latvijas Bruņotie Spēki, Sapņu fabrika, Mencendorfa nams, Bites Blūza klubs.

· 20 atbalstītāji - ITS 2 sia, Rīga Taxi, Baileys, Laku un krāsu rūpnīca, SIA Elste un VS, SIA Apsara, RPPU Tālava un RPPU AP Imanta, SIA Mazais Mārtiņš, Merrild, Diena Repro, Diena - Duni, SIA Hansab, kafejnīca Apelsīns, dizaina studija Graffiti, Pārtikas ražotāju vidusskola, klubs Austrumu robeža, SIA Riola N, Starptautiskais izstāžu centrs, Kolonna, SIA Impro Jūrmala.

· 15 informatīvie atbalstītāji - radio KNZ, grafton entertainment un internet portāls Tvnet, internet portāls Delfi, žurnāls Studija, Riga This Week, ZL Hotline, Radio Klasika, Tramvaju Trolejbusu Pārvalde, Veselības centrs 4, Jāņa Rozes grāmatnīcas, Vanaga Zobārstniecības klīnika, medicīnas sabiedrība Ars, klubs Metro, Reklāmfirma Busines Partner, Pasaules Optika.

· 10 piedāvāja īpašas atlaides - restorāns Ordenis un restorāns Hollanders, spēļu klubs Melnais Kaķis, Ai Karamba, krodziņš Jautrās māsas, Kolonāde, Ala, Pie cepļa, bārs Rīgas balzams, SIA Irve.

FESTIVĀLA VIESI

Starptautisko Jaunā teātra festivālu HOMO NOVUS 2001 apmeklēja 32 ārvalstu viesi no 14 valstīm. Pārstāvēti:

10 festivāli:
- KUNSTENFESTIVAL DES ARTS (BEĻĢIJA),
- BALTOSCANDAL (IGAUNIJA),
- FESTIVAL D`AVIGNON (FRANCIJA),
- THEATERFORMEN 2002 (VĀCIJA),
- THEATER DER WELT (VĀCIJA),
- CONTEMPORARY DRAMA FESTIVAL BUDAPEST (UNGĀRIJA),
- NEW DRAMA ACTION (LIETUVA),
- CRACOW THEATRICAL REMINISCENCES (POLIJA),
- GOLDEN MASK (KRIEVIJA),
- BALTIJSKIJ DOM (KRIEVIJA)

4 teātra institūti un teātra informācijas centri:
- DRĀMAS CENTRS (HORVĀTIJA)
- PRĀGAS TEĀTRA INSTITŪTS (ČEHIJA)
- IGAUNIJAS TEĀTRA INFORMĀCIJAS CENTRS (IGAUNIJA)
- IGAUNIJAS DRĀMAS AĢENTŪRA (IGAUNIJA)

6 teātri un producentu kompānijas (neskaitot festivāla izrāžu dalībniekus):
- RAKVERES TEĀTRIS (IGAUNIJA)
- TEĀTRIS Q-TEATTERI (SOMIJA)
- TEĀTRIS TRAFFO (UNGĀRIJA)
- OSKARA KORŠUNOVA TEĀTRIS (LIETUVA)
- LIETUVAS NACIONĀLAIS DRĀMAS TEĀTRIS (LIETUVA)
- INTERCULT (ZVIEDRIJA)

Teātra kritiķi un žurnālisti no 9 valstīm:
- IGAUNIJA (CULTURAL NEWSPAPER SIRP)
- LIETUVA (LIETUVAS NACIONĀLĀ TELEVĪZIJA)
- VĀCIJA
- MAĶEDONIJA
- KRIEVIJA (VALSTS MĀKSLAS STUDIJU AKADĒMIJA, ST.PĒTERBURGAS TEĀTRA ŽURNĀLS)
- SLOVĒNIJA (DNEVNIK NEWSPAPER)
- LIELBRITĀNIJA (THE HERALD NEWSPAPER)
- ČEHIJA
- POLIJA

Festivāls tika atspoguļots Glāzgovas laikrakstā Herald, speciālreportāžas Slovēnijas dienas avīzē Dnevnik, Igaunijas kultūras izdevumā Sirp, Čehijas presē, un festivāla apskats tika publicēts vienā no nozīmīgākajiem teātra žurnāliem Vācijā Theater der Zeit.