Foto © Reijo Haukia

Piektdiena, 29. septembris
Jaunā Rīgas teātra Lielā zāle
Lāčplēša iela 25
19:00
Somiski (ar tulkojumu latviešu valodā)
Izrādes ilgums: 2 stundas (bez starpbrīža)
Biļešu cenas: 3; 5; 7 Ls

VIDEO LOGS

Georgs Bīhners (1813-1837)
Voiceks
Roka balāde. Antīkās kaislības provincē

Kajāni pilsētas teātris (Kajaaninteatteri), Somija

Režisors un dramatizējuma autors: Kristiāns Smeds (Kristian Smeds)
Scenogrāfija un kostīmi: Rīta Raunio (Riitta Raunio)
Skaņa: Ilari Mīkulainens (Ilari Miikkulainen)
Gaismas: Niko Kurola (Niko Kurola)
Aktieri: Katrīna Henninena (Katriina Hänninen), Johanness Korpijāko (Johannes Korpijaakko), Ēva Soivio (Eeva Soivio), Kari Suhonens (Kari Suhonen), Heiki Termi (Heikki Törmi), Teija Teiri (Teija Töyry), Teuvo Viljakainens (Teuvo Viljakainen)

Pirmizrāde: 2003. gada 5. februārī

Izrāde

Vācu armijas kapteiņa izpalīgu Voiceku uzskata par stulbu un amorālu. Voiceks ir nabadzīgs, viņš pelna iztiku, ļaujot ārstam veikt eksperimentu. Lai pierādītu kādu nenoskaidrotu zinātnisku patiesību, Voiceks spiests dienu no dienas ēst tikai zirņus. Voiceks atklāj, ka viņa draudzene un dēla māte Marija kļuvusi neuzticīga ar armijas bundzinieku. Greizsirdības pārņemts viņš nogalina Mariju un pats sevi.

“Voiceks” ir vācu dramaturga Georga Bīhnera nepabeigta luga, kuru uzskata par vienu no dīvainākajiem, šausminošākajiem un poētiskākajiem klasiskās ekspresionisma dramaturģijas paraugiem.

“Voiceks” ir starptautiski pazīstamā somu režisora trīsdesmitgadnieka un Kajāni pilsētas teātra vadītāja Kristiāna Smeda jaunākā izrāde, kas, pārblīvēta visdažādākajiem izteiksmes līdzekļiem, pretendē uz jaunu stāsta pārraidīšanas veidu.

Foto © Reijo Haukia

Izrāde ir teātra, rokkoncerta, raidlugas, mediju mākslas un elektrificējošu gaismas efektu sintēze, kas brīžiem pilnībā nojauc jau tā trauslo robežu starp teātri un īstenību. Izrāde ir par mūsdienām. Skatuvi pilda greizsirdība, vardarbība, patoloģisks seksa trūkums – melna poēzija, kas atspoguļo Somijas ikdienas tumšo pusi.

“Laipni lūgti manā karaļvalstī! Dāmas un kungi, cilvēkam jāpiesmej pašam savs saprāts, lai teiktu, ka dzīve ir jauka un priekpilna!” tā nabaga karavīrs uzrunā skatītājus, un ierauj tos negantā, drudžainā, maldinošā, poētiskā, komiskā un skumjā pasaulē.

Režisors

Foto © Reijo Haukia

Kristiāns Smeds (1970) ir studējis režiju un dramaturģiju Teātra augstskolā Helsinkos. Kopš 2001. gada pavasara viņš ir Kajāni pilsētas teātra vadītājs. Pirms darba nelielajā Ziemeļsomijas teātrī, Smeds vadīja paša dibināto teātri Takomo (Smēde) Helsinkos, kur iestudēja savas lugas “Ledus ainas” (Jääkuvia, 1996), “Rautavāra – Oulunkiles zvaigzne” (Rautavaara – Oulunkylän tähti, 1997) un “Dievs ir skaistums” (Jumala on kauneus, 2000), kā arī Henrika Ibsena “Brands” (1996) un Antona Čehova “Tēvocis Vaņa” (1998). Teātra trupa spēlējusi arī vecu fabriku ēkās.

Smeds ir sarakstījis un iestudējis vairākas radio lugas. “Ledus ainas” 1998. gadā ieguva labākās Eiropas radio lugas titulu. Pāvo Rintala (Paavo Rintala) romāna “Dievs ir skaistums” iestudējums tika atzīts par labāko profesionālā teātra izrādi un saņēma Olavi Veistää balvu 2001. gadā. Divas Smeda lugas – “Ziemeļmeita” (Meäntytär, 1994) un “Satumstošais nams” (Yhä pimenevä talo, 2002) – bija nominētas Ziemeļvalstu dramaturģijas balvai.

Dramaturga un režisora Kristiāna Smeda teātris ir neatkarīga pasaule, kas nemitīgi paplašina un pārbauda savas robežas. Režisora pasaules uztvere ir īsti somiska, tomēr tai ir kosmopolītiska gramatika, kam nav sveša pasaules teātra tradīcija. Katrs uzvedums līdzinās dzīvai būtnei, kurā spēcīga fiziskā klātbūtne, oriģināla vizuālā simbolu valoda un dzīvā mūzika savienojas ar tekstu, kas var būt gan maigi lirisks, gan asi didaktisks. Un aiz tā visa kliedz slāpes pēc dzīves un siltuma.

Smeda pirmais iestudējums Kajāni teātrī bija “Saucēja balss tuksnesī” (Huutavan ääni korvessa, 2001). Tā ir smaga luga, kur starp pieciem aktieriem izraisās daudzbalsīgi monologi, bet noskaņu rada seni baznīcas dziedājumi, strādnieku dziesmas un dažādu laiku šlāgeri. No atmodas un strādnieku kustības laikiem alkohola piesūcināts ceļš ved līdz rasisma apsēstajai mūsdienu sabiedrībai. Ir tikai divas iespējas: ciest un ciniski smieties, vai arī mirt. Par spīti smagajai tematikai šim teātrim raksturīga formas tīrība un vienkāršība.

Smeda teātris vērš prožektoru tieši uz skatītājiem, viņš piespiež tos skatīties acīs un apzināties savus aizspriedumus, bet neatbrīvo no tiem. Pamatā Smeda teātris līdzinās uzticības balsojumam par publiku: iestudējumi atstāj brīvu vietu skatītāja domām un paļaujas uz viņa spriešanas spējām.

Saites
Kajāni pilsētas teātra mājas lapa www.kajaaninteatteri.fi

Atsauksmes

Pielikumā:
Recenzijas presē

atpakaļ