|
Homo Novus
Homo Novus latīņu valodā jaunais, līdz šim
nepazītais cilvēks. Senajā Romā Homo novus bija nievājošs
apzīmējums jaunekļiem, kas no sabiedrības zemākajiem slāņiem
iekļuvuši augstākajās aprindās. Vēlāk tā tika apzīmēti izlēcēji
un iznireļi. Šaurākā nozīmē Homo novus ir cilvēks,
kas savu augsto stāvokli sasniedzis patstāvīgi, ar savām gara
dotībām svešinieks kādā nozarē, progresīvs cilvēks.
Nosaukumā akcentējot Homo Novus, festivāls darbojas
provokatīvi. Tas var kaitināt, var radīt asociācijas ar vārdu
eksperimentāls. Latvijas teātra dzīvīgākais mīts ir teātra
mākslas popularitāte tautā, - tātad konservatīvā, tradicionālā
teātra modelis. Homo novus mērķis ir ne tikai provocēt
Latvijas teātrus un skatītājus mainīties uz augšu un skatīties
plašāk, bet arī eksponēt Latvijas teātri starptautiskā līmenī
un mērķtiecīgi veicināt tālejošu starptautisko sadarbību.
Starptautiskais Jaunā teātra festivāls Homo Novus
notiek katu otro gadu kopš 1995. gada. To rīko Latvijas Jaunā
teātra institūts. Festivāla direktors ir Pēteris Krilovs.
Homo Novus 2003 programma
Homo Novus 2003 programma koncentrēta trijās
nedēļas nogalēs no piektdienas līdz svētdienai. Kontrastu
festivāls Homo Novus 2003 atklās mūsdienu teātra daudzveidīgo
dabu. Spilgtas, savās valstīs un festivālos atzinību guvušas
ārvalstu viesizrādes un savdabīgi Latvijas teātra projekti,
pasaules mūzikas koncerti un videodejas seansi tāds būs
Homo Novus 2003. Festivālam būtiska paplašināta teātra mākslas
izpratne, kas sen pārkāpusi dramatiskā teātra robežas, saplūstot
ar mūziku, cirku, deju, kino un multimediju mākslu. HN 2003
programmā iekļauti vairāki starp-žanru projekti, kuros dažādām
mākslām ir līdzvērtīga nozīme. Te sadzīvo un mijiedarbojas
kino un teātris (beļģu izrādē üBUNG), kino un deja (igauņu
un krievu kopīgā projektā Gulbju ezers), objektu teātrī
noteicošā ir vizuālā māksla (čehu mākslinieka Petra Nikla
izrādē Ūdens dejas), bet Latvijas radošā grupa BBM piedāvā
grūti definējamu multimediālu uzvedumu, kurā svarīgas ir skaņas,
attēla un dzīvā priekšnesuma attiecības (Black Butterfly
Market). Somu Voicekam piestāv apzīmējums roka izrāde,
krievu Skābeklis atgādina reperu uzstāšanos klubā, bet divi
pasaules mūzikas koncerti sola teatrālus piesitienus. Vistuvāk
klasiskai teātra izpratnei ir Alvja Hermaņa Stāsts par Kasparu
Hauzeru (Latvija) un Eimunta Nekrošus Pirmsākumi. Kristijons
Donelaitis. GADALAIKI (Lietuva) - izcilas izrādes, kurās
režisora rokraksts sasniedz pilnību domas perfektā un skaistā
vizualizācijā.
Arī pats festivāls kļūst margināls un angļu valodā būtu dēvējams
par performing arts festival, jo ietver gan izrādes,
gan koncertus, gan videodejas seansus. Diemžēl latviešu valodā
nav iesakņojies neviens apzīmējums, kas būtu adekvāts šim
angļu performing arts, tāpēc festivāla (un LJTI) pilnajā
nosaukumā ar Jauno teātri jāsaprot tieši atvērtība, ar kādu
mēs sekojam teātra mākslas attīstības dinamikai.
Festivāls no piektdienas līdz svētdienai
Trīs nedēļas nogales var uztvert arī kā trīs mini festivālus,
jo katrai no tām ir sava kompozīcija un iekšēja spriedze.
1. nedēļa: 19.-21. septembris
HN 2003 konceptuāli tiek atklāts ar vienu no interesantākajām
Latvijas teātru izrādēm pagājušajā sezonā Alvja Hermaņa
iestudēto Stāsts par Kasparu Hauzeru Jaunajā Rīgas
teātrī. Savdabīgu dialogu ar šo izrādi veido beļģu teātra
Victoria iestudējums üBUNG, kurā arī piedalās bērni,
atveidojot pieaugušos. Starp citu, šī izrāde arī atzīta par
labāko (2001) savā valstī. Kā kontrapunkts augstajai mākslai
ir Maskavas Teātra.doc huligāniski filozofiskais projekts
Skābeklis, kas atzīts par pagājušās sezonas spilgtāko
teātra parādību Krievijā. Bet, lai skatītājiem pavisam sajauktu
galvas, būs iespējams noskatīties plašu dažādu valstu videodejas
(tas ir īpašs žanrs!) programmu un apmeklēt valdzinošo
Tjerī Titi Robēna (Francija) un Gulabi Saperas
(Indija) duetu pasaules mūzikas koncertā Sapņu fabrikā.
2. nedēļa: 26.-28. septembris
Beidzot Latvijas skatītāji varēs iepazīties ar vienu no spilgtākajiem
jaunās paaudzes somu režisoriem Kristiānu Smedu. Viņa iestudētais
Georga Bīhnera Voiceks Kajāni Pilsētas teātrī ir
ārkārtīgi mūsdienīga, līdz sāpēm smieklīga un ironiski traģiska
klasiskās ekspresionisma drāmas interpretācija dzīvas rokmūzikas
pavadījumā. Pēc ilgāka pārtraukuma festivālā HN atkal viesojas
Tallinas neatkarīgais Von Krahl teātris. Arī režisors Pēters
Jalakass, šoreiz sadarbībā ar horeogrāfu Sašu Pepeļajevu,
interpretē klasiku slaveno Čaikovska Gulbju ezeru.
Precīzāk būtu teikt, ka viņi revidē priekšstatus par klasisko
baletu, spēlējoties ar zīmēm un nozīmēm visos izrādes līmeņos
mūzikā, kustībā, videoattēlā.
3. nedēļa: 3.-5. oktobris
Lietuvas teātra Meno Fortas izrādi Pirmsākumi. Kristijons
Donelaitis. GADALAIKI gribas nosaukt par režisora Nekrošus
renesansi, jo, saglabājot viņa iestudējumiem raksturīgo, metaforām
piesātināto skatuves valodu, šeit vairs nevalda drūma nolemtība
kā viņa Šekspīra iestudējumos, bet gan dzirkstošs dzīvesprieks
un apliecinoša enerģija. Gan izmēra, gan idejas ziņā kontrastējošs
ir čehu mākslinieka Petra Nikla solo projekts Ūdens dejas.
Spēlējoties ar dīvainiem priekšmetiem un pārveidotām rotaļlietām,
viņš rada bezsižeta stāstus par bērnību un nāvi, kas spokaini
projicējas virmojošā telpā. Neatkarīgais projekts Black
Butterfly Market (Latvija), sintezējot elektroniskās
mūzikas un dzīvā akustiskā izpildījuma, videomākslas un skatuviskās
darbības izpausmes, runā par Nedzimušās, Dzīvās un Mirušās
pasaules trīsvienību, kuras lokos ceļo cilvēks. Bet festivāla
noslēgumā ungāru pasaules mūzikas ansamblis Besh o droM
uzrunās mūsu slēpto temperamentu čigānu mūzikas karstajos
ritmos.
Latvijas izrādes
Parasti HN līdzās festivāla pamatprogrammai piedāvāja Latvijas
izrāžu skati, kuras ietvaros ārzemju viesi varēja noskatīties
LJTI atlasītas interesantākās Latvijas teātru izrādes ar tulkojumu
angļu valodā. Šoreiz neveidojam īpašu Latvijas skati, bet
piedāvājam informāciju par notiekošo mūsu teātros festivāla
trijās nedēļas nogalēs. Latvijas teātris kļūst arvien daudzveidīgāks.
Mēs vēlamies parādīt visu tā spektru un pamazām nodot starptautiskās
sadarbības iniciatīvas pašu teātru rokās.
Festivāla komanda
Pēteris Krilovs, Festivāla direktors, 7212621, peterisk@theatre.lv
Baiba Tjarve, Programmas direktore, 7212621, baiba@theatre.lv
Agnese Lūse, Programmas direktore, 7212631, agnesel@theatre.lv
Zane Kreicberga, Programmas direktore, 7212628, zane@theatre.lv
Laura Rinkevica, Biroja un finansu administratore, 7212622,
laura@theatre.lv
Linda Karole, Mārketinga direktore, 7212621, linda@theatre.lv
Edīte Dancberga, Menedžere, 7212631, info@theatre.lv
Helēna Reitupe, Menedžere, 7212621, helenar@theatre.lv
Gundega Laiviņa, Sabiedrisko attiecību menedžere, 7 311021, 7 212631, 6516665, gundega@literature.lv
Evita Sniedze, Informatīvo materiālu redaktore, e.sniedze@one.lv
Linda Lūse, Informatīvo materiālu dizains
Izolde Cēsniece, Festivāla māksliniece, izolde@re-lab.net
Viesturs Rieksts, Tehniskais direktors, info@teatris.lv
Varis Klausītājs, Tulkojumu nodrošinājums, varisk@hotmail.com
Kontakti
Latvijas Jaunā teātra institūts
Merķeļa iela 13-700, LV-1050 Rīga
Tel.: +371 7212622
Fakss: +371 7212471
E-pasts: info@theatre.lv
www.theatre.lv/hn
|
