2026. gada festivāla “Homo Novus” atskats
Līdz ar pirmajiem gājputniem aizvadīts arī šī gada starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus” – deviņas dienas, kurās kopā ar māksliniekiem, skatītājiem un nejauši sastaptiem līdzgaitniekiem ceļojām gar Daugavu no Krāslavas līdz Rīgai, klausījāmies svešinieku stāstos un meklējām vārdus tam, ko reizēm grūti pateikt. Staigājām pa kapiem, domājot par pasauli, kas turpinās pēc mums, dungojām dainas franču valodā, Ķemeru purvā piedzīvojām beigas, šūpuļdziesmās un rituālos devāmies “aiztālākārpus”, asfalta rūpnīcas smiltīs ļāvām izdzist robežai starp cilvēku, ainavu un laiku, kā arī aizvadījām sirsnīgus, skanīgus vakarus “Veldzes” radošajā kvartālā.
Aizvadīti 25 mākslas notikumi, kurus pieredzējuši ap 10 000 apmeklētāju, tostarp vairāk nekā 450 interesenti pievienojās tūrē pa Dienvid-austrumu Latvijas reģionu. Notikumus veidoja 73 mākslinieki no Latvijas un ārvalstīm, iesaistot šajos procesos daudzus vietējo kopienu pārstāvjus (cilvēkus ar redzes invaliditāti, psihiskās veselības traucējumiem, ratiņkrēslu lietotājus, skeitbordistus, skrituļslidotāju, skolēnus u.c.).
Taču tam visam fonā turpinājām domāt par to, vai māksla un kultūra var veicināt plašāku sabiedrības veselību un labbūtību. Šo jautājumu uzdevām arī sev – vai spējam pieņemt lēnāku tempu un iztikt bez pārmērībām? Vai ir iespējams veidot festivālu, kurā labi justies arī tiem, kas to rada? Ja vēlamies pārmaiņas kultūrā, tās, šķiet, jāsāk ar sevi.
Šo domu labi iemiesoja arī festivāla simbols – mākslinieces Esteres Betijas Grāveres izvēlētais gulbis. Mierīgs vērotājs, kurš dzīvo starp ūdeni, zemi un gaisu. Tas kļuva par pastāvīgu atgādinājumu komandai un apmeklētājiem, ka nav visu laiku kaut kur jāsteidzas un nav jāpaspēj viss. Ceram, ka arī skatītājiem izdevās mazliet ilgāk pakavēties šajos robežstāvokļos, nesteidzoties ar pirmo reakciju un secinājumiem.
Šogad daudz uzmanības veltījām tam, kā būt kopā arī tad, ja mūsu ķermeņi, spējas, pieredzes un pasaules uztvere atšķiras. Mums ir īpašs gandarījums par to, ka šogad esam varējuši ielūgt publiku, kam laikmetīgās mākslas pieredzes bieži bijušas nepieejamas. Liela loma šī gada programmā bija notikumu pielāgošanai cilvēkiem ar redzes invaliditāti, un mēs novērtējam kopienas atsaucību, apmeklējot pielāgotās izrādes Līvānos, Strazdumuižas parkā un citur. Tas nebūtu iespējams bez aktīvajiem kopienu pārstāvjiem, kuri testēja darbus rezidencēs, sastrādājoties ar laikmetīgajiem māksliniekiem un kopīgi pierādot un pārādot, kā piekļūstamības uzlabošana var būt arī mākslinieciski aizraujoša.
Šajā procesā piedzīvojām arī daudz atklājumu. Piemēram, to, kā vieglā valoda sniedz radošu impulsu poētiskas formas meklējumos un negaidīti atvieglo piekļuvi ne tikai cilvēkiem ar uztveres grūtībām, bet arī dažāda vecuma auditorijām, starptautiskiem viesiem un ikvienam, kam festivāla ņirboņā nav vaļas iedziļināties darba aprakstā. Festivāla brošūra vieglajā valodā.
Atklājām arī, ka relaksēts izrādes formāts nenozīmē mazāk intensīvu mākslas pieredzi, un esam pateicīgi māksliniekiem, kuri riskēja un piekrita to izmēģināt pirmo reizi, kā arī tiem, kuri savas izrādes šādā formātā veido regulāri.
Un festivāla skolas dalībnieki mums atgādināja, ka palēnināt tempu nenozīmē kļūt klusākiem – pēdējā dienā viņi mierīgo festivāla centru pārvērta manifesta telpā ar skaļām un neatliekamām prasībām pēc pārmaiņām sabiedrības psihiskās veselības aprūpē.
Mēs novērtējam iespēju festivāla vidū apstāties un publiski dalīties vēl pavisam svaigajā pieredzē ar piekļūstamības ekspertiem no deviņām Eiropas valstīm, kopā domājot par to, kam īsti domāta kultūra un kā panākt, lai dažādi cilvēki tajā ne tikai varētu piedalīties, bet arī justos gaidīti.
Taču galvenokārt “Homo Novus” ir un paliek svētki – skatuves mākslas, tās veidotāju un publikas satikšanās, kas kulminēja mākslinieku apvienības “Diamond Bikes” vakarā, kad, spītējot spēcīgam lietum, mūsu “Baltās nakts” ballīte nevis noplaka, bet, gluži otrādi, uzņēma apgriezienus – ratiņkrēslu lietotāji un skrituļotāji savu izturību nodemonstrēja mežonīgās dejās pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.
No festivāla rīkotāju puses vēlamies pateikties ne tikai māksliniekiem, viņu radošajām komandām un festivāla atbalstītājiem, bet arī visiem izrāžu producentiem un brīvprātīgajiem par draudzīgo garu aizkulisēs. Paldies visiem, kas palīdzēja šim festivālam būt vieglākam!