Svētdiena, 21. septembris
Teātris “Skatuve”
Maskavas iela 108/110
17:30 un 20:00
Krievu valodā
Izrādes ilgums: 55 min.
Biļešu cena: 4 Ls

VIDEO LOGS

Ivans Viripajevs
Skābeklis
Desmit baušļi repa stilā

“Teātris.doc” Krievija, Maskava

Autors: Ivans Viripajevs
Režisors: Viktors Rižakovs
Dizains: Aļona Dubiņina, Maksims Ušakovs, Ludmila Mezenceva
Aktieri: Ivans Viripajevs un Arina Marakuļina
DJ: Irina Rodionova

Pirmizrāde: 2002. gada 29. septembrī
Izrāde saņēmusi galveno balvu Polijas teātra festivālā “Kontakts 2003”

Izrāde
Galvenais varonis – puisis Saša no provinces pilsētiņas – atbrauca uz Maskavu un satika rudmatainu Maskavas meiteni Sašu. Un ar lāpstu nosita savu sievu. Jo viņai nebija rudu matu un viņa nezināja, kas ir skābeklis. Viņš nebija dzirdējis “tev nebūs nogalināt”, jo viņš bija “pleijerī”...
Uz vienkāršas skatuves ar reklāmas plakātu fonā un DJ Irinu Rodionovu pie dīdžeja pults teksta autors Ivans Viripajevs kopā ar aktrisi Irinu Marakuļinu izpilda desmit kompozīcijas repa stilā par Bībeles desmit baušļu tēmām. Mežonīgā tempā skatītājus apber teksta lavīnas, kurās nenormatīvā leksika sajaukta ar Bībeles retoriku. Teksta īpašā robustā tēlainība it kā uzlauž mūsu cietos priekšstatus un banalitātes apvalku, kas iekļauj mūsu smadzenes. Runas ātrums prasa no skatītāja domāšanas ātrumu, lai izsekotu paradoksālajam, bet ar dzelžainu loģiku apveltītajam autora-izpildītāja domu gājienam, kas apšauba pilnīgi visas tradicionālās vērtības. “Jebkāda hierarhija ir atcelta, bet nedramaturģiskais miršanas patoss šajā sliktākajā no pasaulēm ir aizstāts ar izdzīvošanas patosu.” (Marina Davidova) Bet, lai dzīvotu, cilvēkam ir vajadzīgs skābeklis...
Krievijas presē šim projektam veltīti visdažādākie apzīmējumi – no “paaudzes manifests, nedaudz cinisks un lielā mērā relatīvistisks” līdz “eksistenciāla reliģioza prakse”. Ivans Viripajevs tiek salīdzināts ar mums pazīstamo Jevgēņiju Griškovecu, jo viņi abi zināmā mērā teātri pielīdzina dzīvei, paši kļūstot par savā pieredzē balstīta mākslas darba galvenajiem varoņiem. Ja Griškovecu varētu dēvēt par teātra bardu, tad Viripajevs ir jauns teātra reperis un dīdžejs.

Autors
Ivans Viripajevs (1974) aktieris, dramaturgs un režisors no Irkutskas, kurš kopš 2001. gada dzīvo un strādā Maskavā. 1998. gadā Irkutskā viņš nodibināja studijteātri “Spēles telpa” (“Prostranstvo igri”), kura aktieri kopā ar viņu tagad ir pārcēlušies uz Maskavu. Šajā teātrī Viripajevs iestudējis savas lugas “Sapņi” (2000), kas tagad iekļauta “Teātris.doc” repertuārā, un “Pilsēta kur es” (2001). Viripajevs ir sarakstījis vēl divas lugas – “Valentīna diena” (2002) un “Skābeklis” (2002). Par lugu “Valentīna diena” viņš ir saņēmis Prezidenta padomes prēmiju. Šobrīd režisors Viktors Rižakovs Maskavā iestudē šo lugu kā neatkarīgu projektu, kurā piedalās slavenā krievu aktrise Era Ziganšina.

 

“Teātris.doc”
Samērā nesena un pieminēšanas vērta parādība Krievijas un jo īpaši Maskavas teātra dzīvē ir “Teātris.doc”. Krievijas presē tas dēvēts par pagājušās sezonas “modīgāko” teātri Maskavā. Nelielais pagrabiņš parasti ir stāvgrūdām pilns ar skatītājiem, kas alkst redzēt... krievu mūsdienu dramaturģijas iestudējumus. “Teātris.doc” ir pašu dramaturgu (Jeļenas Greminas un Mihaila Ugarova) iniciatīva, kuriem bija apnicis gausties, ka viņu lugas neiestudē. Šajā teātrī bieži vien paši dramaturgi iestudē jaunāko krievu dramaturģiju, īpaši popularizējot t.s. dokumentālo drāmu.

Saites (krievu val.)
Recenzijas par izrādi “Skābeklis”, intervijas www.newdrama.ru
“Deja pleijerī”, Natālija Gribkova www.blessthem.narod.ru/oxigen.html
“Ar pēdējo elpas vilcienu”, Marina Davidova; “Klubā ielaists “Skābeklis””, Romāns Dolžanskis – recenzijas par izrādi “Skābeklis” www.smotr.ru/2002/2002_doc_o2.htm
“Skābekļa meklējumi saindētā gaisā”, Natālija Serova www.russ.ru/culture/podmostki/20030303_serova-pr.html
“Rakstnieks – nekaunīgs cilvēks”, intervija ar Ivanu Viripajevu www.newdrama.ru/press/art_2151/
“Galvenais – trāpīt laikā”, intervija ar Ivanu Viripajevu www.newdrama.ru/press/art_2102/
Ivana Viripajeva personīgā mājas lapa www.viripaev.pisem.net
Luga “Valentīna diena” www.viripaev.pisem.net/valentinov.htm
Luga “Sapņi” www.viripaev.pisem.net/sni.htm
Luga “Pilsēta kur es” www.viripaev.pisem.net/gorod.htm

Atsauksmes

“Šī parādība ar grūtībām iekļaujas pat avangarda teātra rāmjos, taču pēc savas būtības tā ir ļoti tuvu trakas lielpilsētas nakts dzīves jaunajām izjūtām un jaunai dzīves izjūtai vispār.”

“Liekas, par Viripajevam vistuvāko teātra fenomenu varētu nosaukt Jevgēņiju Griškovecu (turklāt arī viņš arvien vairāk tiecas strādāt klubos, nevis uz teātru skatuvēm). Taču Griškovecam ir daudz harmoniskāka apziņa, savukārt, “Skābeklī” izpaužas nesalīdzināmi ekstremālāka un nežēlīgāka attieksme pret dzīvi.”

Romāns Dolžanskis, Kommersant, 6.12.2002.

 

“Tekstā ir sajaukti Bībele, arābu teroristi, kas ietriecas debesskrāpjos, antiamerikānisms, narkotikas, sekss un, lai cik dīvaini tas nebūtu, sirdsapziņa. Ja “Skābeklis” izraisa gandrīz psihodēlisku efektu, pat skatoties sliktas kvalitātes videoierakstu, – tad dzīvajā jābūt graujošam iespaidam.”

Novaja Sibir, 14.02.2003.

 

“Ivans Viripajevs nepārstāv sevi vai savus varoņus – jaunekli Sašu no Serpuhovas un meiteni Sašu no Maskavas. Viņš ir šodienas trīsdesmitgadnieku pasaules izjūtas pavadonis, kas kļuva pieauguši laikā, kad valstī sajaucās priekšstati par to, “kas ir labi un kas ir slikti”. Skābeklis šai paaudzei ir subjektīvs jēdziens, nenotverama substance, katram individuālas pakāpes brīvība šajā pasaulē.”

“Vislabākais grims – kad uz sejas it kā nav nekādas kosmētikas. Tieši tik smalki ir izveidojis šo izrādi režisors Viktors Rižakovs. Pilnīga improvizācijas sajūta, lai gan viss ir pārdomāts līdz sīkumiem, un tāpēc aizrauj.”

MK-bulvar, 3.02.2003.

 

“Tie, kas ir uz skatuves, ne mazākajā mērā nerūpējas par to, kā zālē sēdošie viņus sapratīs un cik no pateiktā apgūs. Viņi steidzas dalīties, neko neizlaist, strīdas ar sevi, viens ar otru un ar Dievu. Bet viss pārējais ir mūsu problēma – reakcijas ātrums, domas plašums un personīgā labticība.”

Natālija Gribakova, Teatr, 2002

 

atpakaļ