Sestdiena, 27. septembris
Svētdiena, 28. septembris
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
Uzvaras bulvāris 2/4
19:00
Izrādes ilgums: 90 min.
Biļešu cena: 4 Ls

Gulbju ezers
Provokatīvs dejas teātris. Varas mehānismi šķērsgriezumā

“Von Krahl” teātris, Igaunija

Režisors: Pēters Jalakass (Peeter Jalakas)
Horeogrāfs: Saša Pepeļajevs (Maskava)
Mūzika: Sergejs Zagņijs (Maskava) un Pēteris Čaikovskis

Ar NA atbalstu

Mūziku ieskaņojis NYYD ansamblis
Kostīmi: Rēts Ulfsaks (Reet Ulfsak)
Aktieri: Līna Vahtrika (Liina Vahtrik), Tīna Tauraite (Tiina Tauraite), Erki Laurs (Erki Laur), Juhans Ulfsaks (Juhan Ulfsak), Tāvi Ēlmā (Taavi Eelmaa),
Dejotāji: Trīna Lilleorga (Triin Lilleorg), Karts Tonisons (Kart Tonisson), Anna Līsa Lepasepa (Anna – Liisa Lepasepp), Tatjana Gordejeva (Maskava), Darja Bužovkina (Maskava), Olga Cvetkova (Jekaterinburga)

Līdzproducenti: Kanuti Gildi Saal (Tallina), TSEH festivāls (Maskava), Hebbel teātris (Berlīne), asociācija THEOREM.

Pirmizrāde: 2003. gada 30. janvārī

Izrāde
Divi lieliski, starptautiski pazīstami mākslinieki – horeogrāfs Saša Pepeļajevs un režisors Pēters Jalakass – pirmo reizi apvienojušies radošā tandēmā, lai radītu dejas un video teātri. Kopā ar dejotājiem un aktieriem no Tallinas, Maskavas un Jekaterinburgas, viņi velta “Gulbju ezeru” absolūtā skaistuma un estētiskā ideāla tēmai. Iestudējums ir pārsteidzoša skatuves un kinomākslas sintēze, kas panākta ar izcilas video un datortehnikas palīdzību. Kas “Gulbju ezerā” saista mūsdienu skatītāju? Vai tā ir mākslinieciskā vērtība vai sociālais aspekts? Vai un kā estētiskais saistīts ar ētisko? Kādēļ tieši “Gulbju ezers” iemieso baleta vispārinājumu? Šādus jautājumus un tēmas aplūko izrāde.

Šķiet neiespējami uzskaitīt visus “Gulbju ezera” iestudējumus un versijas. Tie ir klasiski, ideoloģiski, vecmodīgi, moderni utt. “Von Krahl” teātrī iestudētais “Gulbju ezers” nav vēl viena sensenā stāsta interpretācija. Sižeta ziņā tam vispār nav nekā kopīga ar “Gulbju ezeru”. Izrāde ir kā kolāža – varoņu, sociālo, māksliniecisko un estētisko motīvu atspulgs. Estētiskā un sociālā konteksta sintēzei ir noteicošā nozīme. Izrādes autori pieskaras maz aplūkotam fenomenam: Čaikovska “Gulbju ezers” ir ideoloģisks mākslas darbs. Tā izmantošana ideoloģiskiem mērķiem sasniedza kulmināciju, kad baletu nepārtraukti pārraidīja visos Krievijas TV kanālos 1991. gada augusta puča laikā. Trūkstošā vai neesošā politiskā informācija par valsts apvērsumu tika pausta ar Čaikovska melanholiskās mūzikas, pazemīgi padevīgā kordebaleta, Petipā – Ivanova simetriskās horeogrāfijas palīdzību.

“Mūs “Gulbju ezers” interesē kā simbols, kā noslēgta pabeigta sistēma, un arī kā iespēja un nepieciešamība tai mainīties vai būt mainītai. Mēs atkāpjamies no stāsta, lomu sadalījuma un skatuves kanonizētajiem risinājumiem. Mēs lietojam daudz pretstatu: melns un balts, vīrietis un sieviete, uguns un ūdens, indivīds un grupa, augša un apakša, iztēle un īstenība, un paralēles: dejošana, lidošana, peldēšana, sevis un citu greznošana, sports, dokumentālas ainas u.c.”, tā saka izrādes veidotāji.

Čaikovska mūziku izrādei aranžējis maskavietis Sergejs Zagņijs. Viņš rada atmosfēru, kurā pasakas nomoda sapņi un vilšanās tiek asociēti ar īstajiem sapņiem, dīvainiem gadījumiem, lokomotīvēm, tvaika katliem, un ikdienas dzīvi, kur Princis Zigfrīds, kurš atbrīvo Odetu, atgādina klasisku revolucionāru. Iespējams, viņš nemaz nav princis, bet ļaunais burvis Rotbarts. Un varbūt atbrīvošana nemaz nenozīmē brīvību?

Mūzika
Speciāli šai izrādei Čaikovska mūziku ir aranžējis Sergejs Zagņijs (Maskava) un ieskaņojis NYYD ansamblis (Igaunija) Olari Eltsa vadībā.
“Mums bija svarīgi saglabāt Čaikovska mūziku un veikt cik vien iespējams nelielas izmaiņas, tomēr tikpat būtiski bija atmest visu, kas mulsina mūsdienu klausītāju – lieko patosu un sentimentalitāti. Izmaiņas partitūrā bija nepieciešamas arī tehnisku iemeslu dēļ – orķestra vietā mums ir ansamblis. Mēs vēlējāmies mainīt “vienkāršo un naivo” estētiku pret “aristokrātiski perfekto”, kā arī atrast atsauces un norādes Čaikovska mūzikā uz citu autoru un tautu mūziku dažādos laikos: reizēm mūzika, kas, šķiet, ļoti piederētos Čaikovskim, patiesībā radusies 17. gadsimta beigās, reizēm tās ir rindas no Bruknera simfonijas utt. Lai gan daudz epizožu esam saglabājuši kā oriģinālā un ārēji tās skan tik pazīstami, tomēr tās ir pārveidotas no iekšpuses un ir ieguvušas pilnīgi citu nozīmi. Runājot par autorību, protams, arī tā ir novitāte, jo “Čaikovska baleta “Gulbju ezers” fragmentu” autors ir Sergejs Zagņijs, nevis Pēteris Čaikovskis. Uz šo partitūru var palūkoties arī no Hermaņa Heses pozīcijām, kurš “Stikla pērlīšu spēlēs” raksta: nākotnes mākslas darbi – tie nav jauni teksti, bet to tekstu atspulgi un komentāri, kas eksistē šodien.” Sergejs Zagņijs

Režisors
Igauņu režisors, producents un dramaturgs Pēters Jalakass (1961) mācījies Tallinas Pedagoģiskās universitātes Teātra nodaļā un jau 1987. gadā nodibinājis pirmo neatkarīgo teātra kompāniju Igaunijā VAT teātris. Jaunais režisors daudz piedalījies rezidenču programmās Skandināvijā, taču 1989. gadā viņš atgriežas Tallinā un izveido teātra trupu Ruto Killakund. Pēc gada viņš aizsāka pirmā Baltijas neatkarīgā teātra festivāla Baltoscandal tradīciju, kurš notiek katru otro gadu. Atgriezies no gadu ilgas prakses Vācijā, 1998. gadā Jalakass nodibināja Von Krahl teātri, kas veltīts mūsdienu dejai un teātrim. Daži no Jalakasa iestudējumiem, piemēram, starptautiskais teātra un kultūras projekts “Ceļojums uz Delfiem”, ātri guva starptautisku atzinību un apceļoja Eiropu. Reizēm Jalakass iestudē arī savas lugas. 1995. gadā režisoru uzaicināja iestudēt trīs mini operas mūsdienu mūzikas festivālam NYYD, kas katru otro gadu notiek Tallinā. 1999. gadā viņš veidoja jau četras muzikālas izrādes - NYYD ansambļa, Igaunijas Nacionālās operas un Von Krahl teātra sadarbības projektus. Jalakass producē arī ielu izrādes.
Nozīmīgākās Jalakasa izrādes:
   “Balsis” (1992) sadarbībā ar Ņujorkas teātri Heap
   “Jautrie eņģeļi” (1993)
   “Igauņu spēles. Kāzas” (1996) – multimediāla performance kas rādīta Ņujorkā, Londonā, Skandināvijā, arī festivālā “Homo Novus’97” Rīgā
   “Igauņu spēles. Kāzas. II izlaidums” (1999), rādīta “Theater der Welt” festivālā Berlīnē, Hamburgas festivālā un Amsterdamā
   “Svētais Grāls” (2001), sadarbībā ar starptautisko asociāciju THEOREM
   “Gulbju ezers” (2003), sadarbībā ar krievu horeogrāfu Sašu Pepeļajevu

Horeogrāfs
Saša Pepeļajevs ir mācījies Maskavas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē. Jau studiju laikā viņš vadīja mīmu grupu. Pēc universitātes beigšanas Pepeļajevs sāka strādāt par pantomīmas solistu Tagankas teātrī un Maskavas Koncertaģentūrā. 1987. gadā Pepeļajevs nodibināja vienu no pirmajiem neatkarīgajiem teātriem Maskavā “Nabaga Joriks” kas tika slēgts 1990. gadā neprognozējamās ekonomiskās situācijas dēļ. 1990. gadā Pepeļajevs pabeidza arī Valsts Teātra institūtu un sāka strādāt par režisoru un horeogrāfu cirkā, televīzijā un dramatiskajos teātros Maskavā un ārzemēs. 1994. gadā mākslinieks uzsāka projektu “Kinētiskais teātris”, un veidoja to kā platformu, kur izrādīt savus eksperimentālos darbus. Šobrīd “Kinētiskais teātris” ir kļuvis par vienu no nopietnākajām modernās dejas grupām Krievijā. Kompānijas iestudējumos konceptuāla nozīme postmoderno krievu tekstu, mūsdienu dejas un akadēmiskās dramatiskās mākslas sintēzei. Sašas izrādēs piedalās talantīgākie Krievijas un ārzemju aktieri, dejotāji un mūziķi. Kopš 1998. gada Saša Pepeļajevs ir viens no pieprasītākajiem mācībspēkiem meistarklasēs mūsdienu dejas centros visā pasaulē.

Atsauksmes

Pielikumā:
Recenzijas presē

atpakaļ